Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Lapa 2 no 6 Previous  1, 2, 3, 4, 5, 6  Next

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Piektdiena 02 Septembris 2016, 05:46

Paldies visiem laba vēlētājiem!!! labs Te neliels aprakstiņš kā mums iet bigok

Viss! Tā diena ir klāt un ceļš uz Rio ir sācies. Kaut kā nesanāca man pagulēt – kamēr busu aizdzinu Elīnai, kamēr čemodānu pārkrāmēju, kamēr šo to, jau 3 naktī. Nav vērts pat iet gulēt! Kristaps (dēls mans!) piekrita ziedoties, celties nakts vidū, un aizvizināt mani līdz Rīgas lielo dzelzs putnu galvenajai ligzdai - lidostai. Braucot augšā uz tilta, kurš ved uz lidostu, kaut ko nelāgu jutu – Kristaps saka „Man te jāpārbrauc pār tiltu un jāpaskatās, kur tur mani draugi avāriju uztaisīja...” Nobrīnos – kādi draugi, kādu avāriju, bet nu labi. Pārbraucam pār tiltu, griežamies atpakaļ uz lidostu, šis kaut ko zem deguna noburkšķ „Kur ta šie ir?...” Tā arī neko nesapratu, līdz lidostā pieskrien Katarina – „Redzēji!? Uz tilta! Mūsējie milzu plakātu uzlikuši!!!” Tad man pieleca – ideja jau bija, tik tas izpildījums ir pieklibojis... Tas nekas draugi! Vienalga LIELS PALDIES par negaidīto pārsteigumu!!! J Sanāk lidostā mūsu pavadītāju pūlis – Apsīšu Jānis, Pusjānis, Kristīne, Katarina dažam kāds rads, draugs un pat Pļavas saimnieki – Guntis ar Silviju! Redzu citiem no paralimpiešu delegācijas acīs pārsteigums un skaudība. Tā nevienu šeit nepavada!!! Tiek izrullēts arī milzu plakāts – AMAZONES ČEMPIONES! Fotogrāfējamies gan tā, gan šitā... Lai nu ši pavadīšana būtu špicka salīdzinot ar sagaidīšanu. J Un lai būtu arī iemesls kārtīgai sagaidīšanai!!! Parīzē saullēkts un tāds miers. Nesteidzoties nokļūstam līdz LIELO PUTNU terminālam. Laika atliku likām, var paklejot pa lidosta suvenīru bodēm un biezo alkalola tirgotavām... Beidzot tas brīdis klāt – Paralimpieši pa priekšu dodas uz Rio ļotaku. Pirmie ratiņnieki, tad pārejie. Īsti gan nebija saprotams kamdēļ visus bija jāsadzen tajā pārejā no lidostas uz lidmašīnu, ja apkalpojošais personāls nav spējīgs nodrošināt kustību. Izveidojas korķis. Temperatūra šaurajā pārejā strauji ceļas, gaisa paliek mazāk un mazāk... Dzirdama kurnēšana un pat satraukuma pilnas balsis, ka tas var beigties arī ne pārāk labi... Lai nu kā, beidzot sēžam pa vietām, izmētāti pa visu lidmašīnu un tiek dota atļauja arī pārejiem pasažieriem ieņemt savas vietas. Mana vieta ir pie paša WC un blakus, pie loga, iespraucas pajauns francūzis. Pamazām lidmašīna piepildās, standarta instruktāža ko darīt ja kas ne tā kā vajag (vienmēr esmu domājis, ka šīs instrukcijas ir tikai cilvēku mierināšanai, ja kas, ne tu paspēsi to glābšanas vesti uzvilkt (un nafig viņa tev vajadzīga Atlantijas okeāna vidū), ne ar kāda jēga no skābekļa maskas ja tu lido atsevišķi no lidmašīnas... J) Ieskrienamies un esam gaisā. Jālido stundas 12... Atrodu virtuālajā ekrāniņā dažas flmas krievu valodā, iedzeru nesliktu balto vīnu, apēdu vistu ar rīsiem un kaut kādām piedevām, pasnaužu, paklausos kaut kādu mūzičku un tā jau 6 stundas nosēdētas... Sāk palikt garlaicī! Pienāk Ginča, papļāpājam tā – neparko... Vēl pēc kādas stundas blakussēdētājam vajag doties. Pieceļos, palaižu garām, pastaipos, pamīņājos, domāju sagaidīšu viņu atpakaļ, lai nav divas reizes jāceļas. Gaidu, gaidu, nenāk, aiz manis jau rinda sastājusies, palaižu visus garām, paskatos aiz aizskariem, pie visām WC durvīm notiek rosība – ļaudis iekšā, ārā, bet manu kaimiņu neredz... Nu nav, nav! Ieņemu savu vietu un gaidu. Viņš uzradās pēc apm.1,5 stundas!!! Kur viņš bija un ko darīja – neprasiet! Nezinu!!! Vēl pasnaužu, sāku skatīties filmas angļu mēlē (piem.tam Ledus laikmeta muļķikam ar to pustizlo vāveri, kas to vienīgo ozolzīli staipīja šurpu turpu pa ledus kalniem, nekādu dižo tulkojumu tāpat nevajag!)... Stjuarte nāk ar lielu kartona kasti un visiem piedā tajā bāzt roku un kaut ko ņemt arā. Tādā apātiskā pusmiegā arī noriskēju. O!!! Saldējums! Patīkams pārstegums! Bet nu sasaldējuši! Zobus var izlauzt! Jebkurā gadījumā žirgtums atkal pārņem rumpi. Pēc laiciņa nes arī kaut kādu ēdienu. Kas tas bija neatceros, bet bija diezgan pretīgi... Lai nu kā, bet vienu gan armijā iemācija – kad jāēd, tad jāēd un kad jāiet uz tualeti, tad jāiet! Paēdis atkal iesnaužos un pamostos jau uz zemes. Lidmašina kādu brīdi manervē un lūk jau dodamies uz terminālu. Un vēlreiz, un vēlreiz, un vēlreiz atceros nelaiķa Straumes Jāņa viedos vārdu – KOMANDĒ VIENS!!! Ejot cauri lidmašīnai ratiņnieki saka „Pagaidiet mūs pie izzejas”. Sapulcējamies pie izzejas, gaidam, gaidam, cits jau dod komandu „Izejam pasu kontroli un saņemam bagāžu, lai nav jākavējas”. Tā arī daram. Pie akreditācijas galda dažam neatpazīst stripkodu... Arī pie pasu kontroles līdz ar to dažiem aizķeršanās. Bet visi tiekam cauri. Gaidam savas pekeles. Hop! Nāk Ievas loka kaste. Sirdī ielīst miers. Pēc brītiņa arī Ginta kaste. Tad somas. Paņemu ratus un sakrāmeju veselu kalnu – divas loku kastes, trīs lielās somas un divas mazās. Tuvojas ratiņnieki. Visi pikti, ar pārmetumiem – a ko jūs mūs nesagaidījā!? Mēs taču esam viena komanda.... Nu jāāā... Kaut kā īsti smuki nav. Tādēļ vēlreiz atkārtoju – KOMANDĒ VIENS!!! Pārējie klusē un klausa! Visi pārbauda savas mantas. Ievai nav otra kofera! Atkal sākas bardaks – viens skrien meklēt uz vienu pusi, otrs uz otru, trešais jau tūlīt rakstīs petīciju... Izrādās stāv čemodāniņs aiz horvātu delegācijas... Dodamies uz izeju. Arī te viens saka uz to pusi jāiet, otrs uz otru pusi, trešais nē, jāpaliek uz vietas! Man raustot tos ratus uz priekšu, atpakaļ, kastes paslīd un čemodāni uz visām pusēm!!! Uztaisu kārtīgu korķi, kamēr visu savācu un atkal sakrāmēju uz ratiem. Beidzot dodamies uz autobusu. Ratiņnieki sabrauc busā ar domu, ka mantas sakrāmēs tukšajās vietās un ejās, tad Nē! Mantas jāved uz citu transporta līdzekli – speciālu smago mašīnu. (Ak bija man nojausma, ka nevajag Ginča mazo čemodāniņu atdot uz kopējo kravas kaudzi, bija!) Nu nepaklausīju savam sestajam, kā bieži dzīvē!!!... Atkal atskan dažādas komandas... Sāk jau besīt. Ejiet uz to busu! Nē! Uz šo busu! Beidzot kāds no mūsējiem – ejam pie mūsējiem, ratiņniekiem! Tā arī darām. Sākumā brīvprātīgie izpalīgi kaut ko sauca nopakaļ, tad atmeta ar roku un visi esam vienā busā. Meitenes aizmugurējā sēdeklī viena otrai saka „Paskaties, kas par iespaidīgiem šaujamajiem tiem armijniekiem”. Neizturu! Nekā iespaidīga! Kaut kādi paveci lūžņi, tjipa zviedru AK-4 līdzinieki! Principā bruņoti armijnieki, riņķī apkārt, diezgan uzkrītošā vairumā. Sākam ceļu uz Paralimpisko ciematiņu. Apkārt melna tumsa. Pie mums ap 22:00, Rīgā jau kādi 2:00. Ceļi ar peļķēm, sāk smidzināt un pēc brītiņa gāž kā ar spaiņiem! Mašīnas brauc ar avārijas gaismām, savādāk nevar viņas redzēt. Sāk arī zibeņot. Nedaudz nepierasts, ka šejienas specdienastiem ir sarkanas bākugunis. Kāds ieminas, ka ielās maz ļaužu. Tiešām, it kā tikai 10 vakarā, nu labi, gāž lietus, bet vienalga dīvaini... Pa ceļam vairākas reizes iebraucam savādas smakas zonās – brīžiem tā kā pēc kaut kādām puvušām aļģēm, brīžiem tāda salkana, brrr... Busā nikni rūc kondicionieris un pūš tieši uz sprandas. Domāju labi nebūs un uzlieku kapuci. Pamazām lielākā daļa sēž kapucēs. Vēl pēc brītiņa piebraucam pie Paralimpiskā ciemata. Skaistas augstceltnes. Apkār kādus 3m augsts dubultžogs. Rokas bagāžas skanēšana, pārbaude ar metāldetektoru un esam jau teritorijā. Ciematā ir viena centrālā iela, kas iet izstieptā aplī gandrīz pa perimetru. Pa šo ielu uz riņķi kursē autobusi. Kāp iekšā jebkurā un riņķo kaut visu dienu, vai kāp ārā, kur vajag. Mūsu māja ir Nr.10. Apkārt sēta un ieeja caur apsargiem. Sākumā domāju, ka šie mūs kratīs katru reizi kad iesim iekšā arā, izrādās nekā – krata tikai vietējos, apkalpojošo personālu, vai nav kaut ko nospēruši... Latvijas delegācija dzīvo 6.stāvā, bet, lai tur nokļūtu liftā jāspiez septītā poga. Principā 6 ir laimīgs skaitlis. (Kāds man teica vai lasīju, ka sportisti ir vieni no māņticīgākiem cilvēkiem... J ). Atved mūsu bagāžu. Protams, viss ir, tikai Ginčas mazā čemodāna nav!!! Nu nevajadzēja viņu nodot tai kopējā kaudzē! Pēc kādas stundas gan atrod un piegādā, bet tas vairs nelabo Ginta nosodošā, pārmetumu pilnā, acu skatiena atstātās pēdas dziļi manā sirdī... Sākam iekārtoties. Izstabiņas kā jau šādos pasākumos pieņemts – atsevišķi dzīvoklīši ar izolētām izstabām, kopēju viesistabu un kaut kādu, neizprotamas nozīmes, palīgistabu – tā kā virtuve, tā kā noliktava, tā kā vešiņas žāvētava... Katrai izstabiņai savs san.mezgls, arī tai dīvainajai. Tik atšķirība tā, ka mūsējos vairāk vai mažak ir O.K., tad šajā WC peld izārnijumi vēl no iepriekšējiem iemītniekiem... Tiek izsaukti santehniķi. Tie visādi mēģina to visu dabūt lejā, pie tam dziedot kaut kādas nacionālās dziesmiņas... Beidzot konsīlijs nolemj podu demontēt pilnībā un likt jaunu. Vispār pagāja diezgan ilgs laiks, lai saprastu, ka vaina nav podā, bet kaut kur tālāk – caurulē. Katrā gadījumā problēma tika likvidēta! Mēs ar Gintu esam vienā izstabiņā. Apm.12 kv.m liela, divas gultas, tumbačkas, no kaut kādām lupatām un caurulēm veidots drēbju skapis. Nu īsti apgriezties nav kur, bet ir balkons un tas ir pluss... Protams, ne jau dejot esam šeit 10 000km braukuši! Noliekam pendeles un dodamies iepazīties ar ēstuvi. Izrādās nav nemaz tik tālu – kā izsiesi uz ielas tā pa labi, pēc tam vēlreiz pa labi, pāri tiltiņa un tad jau milzu telts redzama! Speramies iekšā. Kāds no brīvprātīgajiem mums kaut ko mēģina iestāstīt, beigās saprot, ka bezcerīgi un aicina mūs līdzi uz „aizkulisēm”. Izrādās esam iespērušies apkalpojošā personāla ēstuvas daļā. Tā mums negaidot sanāca ekskursija gar virtuves daļu ar mazgātuvēm, ēdienu sagatavošanas cehiem, noliktavām, milzu ledusskapjiem utt. Nonākuši dalībniekiem paredzētajā daļā iepazīstamies ar piedāvājumu – nu kas teica ka te nav ko ēst!? Muļķības!!! Gan šis, gan tas, gan siltie, gan aukstie, gan uzkodas, gan gaļiņas, gan zivtiņas, gan zaļbarība un augļi! Kaut ko iekožam, tad atrodam pusžāvētu lasi, tad kaut kādus dīvainus augļus, pagaršojam (viens bija izcili skābs!!!), un kārtīgi saēdamies patiesi garšīgu ananāsu. J Dodamies pie miera. Šeit kādi 2 naktī, pie jums jau jāmostas – ap 8:00. No rīta izguļamies, ap 9:00 dodamies prokastīs (ai pārrēķinājos – pusi neapēdu....), 10:00 sapulce – tiek apstāstīts kas un kā. 12:00 dodamies uz Valsts karoga pacelšanas pasākumu. Sarkanbaltās formas krāšņas! J Karogu paceļ, himnu nospēlē, armijnieki salutē, priekšnesumu vada vietējā indiāņa tipāžš un jauniešu dejas grupa  – viss pa skaisto! J Beigās trakā deju virpulī tiek ierauti arī dalībnieki – visdažādākie cilvēki, ar visdažādām nelaimēm, visi lec un smej. Gribot negribot prātā ienāt mūsu latvju dziesmiņa, kuru varētu pārfrāzēt – tūdaliņ, tāgadiņ, paralimpieši danco, cits ar kruķiem, cits ar ratiem, cits ar greizām kājām... Katrā ziņā jautrība sita augstu vilni. Pēc pasākuma nostaigājām gar vietējiem suvenīru kioskiem (NU I CENAS!) un citiem, sportistiem paredzētajiem, pakalpojumu birojiem (Ieva pieteicās uzkrāsot nadziņus, mēs ar Gintu atturējāmies). Tālāk ar Gintu apejam visu ciematiņu pa perimetru, ieejam iekost pa kādam auglītim un sarīkojam nelielu sapulcīti lokšāvējiem – rīt dosimies uz treniņvietu izlūkos. Ieva ar Gintu nodod starta forms Paralimpiādes organizatoru komisijai, kura tās apstiprina. Pēcpusdienā nolemjam, ka ir pienācis laiks atkal iekost, pa ceļam apmeklējot Poliklīniku un pasūtot jaunas brilles. Ļaudis bija laipni un pēc diezgan nopietnas redzes pārbaudes esam tikuši pie Solarium Optica brillēm! J Apmeklējām barbekjū telti, iekodām patiesi garšīgi saceptu gaļiņu (ik pa brīdim garām brauc džipveidīgais izpūšot biezus, baltus dūmus – tiek indēti briesmīgie Zika vīrusa pārnēsētāji odi, mēs arī dūšīgi ieelpojam L bijām piemirsuši, ka ap 18 vņi tā darot...). Tad vēlreiz dodamies uz lielo telti, atkal auglīši (pa ceļam iegriezāmies isklaides zonā – uzspēlējām galda hokeju, tenisu, bilijardu un vēl kaut ko). Blakus izklaides zonai ciemata vietējais pažarnieku depo – BANDEROS. Atskan sirēnas un visis aiznesās pa perimetru. Izrādās uz lielo telti – arī viņi grib ēst. Mājās Gintu izmasēja Signe un tagad dodamies pie miera. Arī jums labu nakti un saldu miegu vēlot – paralimpieši no Rio!!!

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Mairita on Piektdiena 02 Septembris 2016, 08:52

Labrīt!!! Paldies par lieliskām, interesantām, aizraujošām ziņām lasīju ar elpu aizrauto, Tik Interesantu aizraujošu rakstu sen nebiju lasījusi, Lasīju un lasīju, iejutos jau ka esmu tur ar Jums! Tiešam lielum liels paldies Jums ka dodat ziņu, rakstāt kā jums tur iet, tas tiešam ir izsmeļoši aizraujošs raksts , Paldies UN Lai Jums tur viss forši .
Jauku dienu!!!
flaglv

Mairita

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Šauju ar : AFLB
Piereģistrējos : 19.02.12
Postu skaits : 196

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Santa Morovska on Piektdiena 02 Septembris 2016, 09:58

Ļoti interesanta reportāža!!! Cool
Turam īkšķus un gaidam ziņas!!!! archery

Santa Morovska

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Stiegra
Piereģistrējos : 31.08.15
Postu skaits : 60

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Dainis on Piektdiena 02 Septembris 2016, 11:17

Prieks, ka kādam patīk rakstīt ceļojumu piezīmes. Lasu tās ar interesi.
p.s. ..bet tos odus ar vīrusiem šaujiet nost archery

Dainis

Male Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.13
Postu skaits : 85

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Sestdiena 03 Septembris 2016, 03:14

Par tiem odiem runājot – itkā nekur viņus nemanīju. Izsniedza mums katram tādus speciālus flakoniņus ar koncentrētu aizsarglīdzekli. Reklamēja, ka esot BAIGI LABS un normālos apstākļos viens flakoniņš der veselam gadam! Šeit lai pūšot, nežēlojot. Gints vakar sapūtās, es neriskēju... Un odi klāt!!! Tāti sīciņi, sīciņi, ne džinkst, nekā... Šorīt Gintam sakosta mugura L Man it kā nē... Var būt tai flakoniņā ir kaut kāds odu pievilinātājs?... Šorīt ceļamies laicīgi. Ārā izskatās ne visai – nomācies, viss slapjš un tāda kā migliņa... Ejam brokastīs un dosimies uz Olimpisko šaujamlauku. Pa logu redzams, ka lietus jau gāž ne pajokam. Savelkam lietusmēteļus un aiziet. Kamēr ar liftu nokļūstam lejā jau līst tā mierīgāk. Nolemjam braukt uz ēstuvi ar busu. Kamēr sagaidam busu, lietus jau pārstājis. Pusceļā atceros, ka esmu aizmirsis akreditācijas karti, a bez tās te nekur! Neko darīt, ja nestrādā galva, lai strādā kājas. Izkāpjam pie ēstuves, sarunājam, ka tiksimies ēstuvē un rikšoju atpakaļ uz māju. Kad nonāku atkal ēstuvē, skatos mūsu delegācija sēž pie malējā galda. Eju gar ēdienu stendiem un pielasu paplāti ar visādām ēdamlietām. Atgriežos pie galda, delegācija ir a mūsējo ta nav!... Neko darīt – ēdu lepnā vientulībā. Dodoties prom paņemu no CocaColas stenda fantas pudelīti (visas colas jau pamēģināju, gan sarkano, gan melno, gan zaļo – garšas visiem vienādas un cita par citu štruntīgāka...), skatos mūsējie sēž dziļā divvientulībā zāles otrā galā. Aizejam uz māju, paņemam lokus un aidā uz treniņlauku (Neliela atkāpe – vakar poliklīnikā gaidu rindā pie okulista, aiz muguras, pie sienas, prezervatīvu automāts. Vienkārš kā trolejbus – pagriez kloķi un izkrīt zaļš iepakojums J Bet ir viens āķis, griežot to kloķi viņš nesšpetni tarkšķ, pievēršot apkārtējo uzmanību. Tātad sēžu, gaidu, dzirdu sāk tarkšķēt minētais verķis. Dzirdu sarunu krievu valodā – vai kā viņš skan, man kauns... Otrs atbild – griez, griez! Nu griež viņi tā sparīgi kādu minūti. Es neizturu, pagriežos un šiem saku – kas jūs, visu ciematu te gatavojaties paņemt priekšā!?... Vajadzēja redzēt viņu ģīmjus!!! J J J). Tātad, iekāpjam busā, tas lēnam piepildās ar citiem braukt gribētājiem un dodamies ceļā. Beidzot redzam pilsētu dienas gaismā un daudz kas top skaidrāks. Pirmais iespaids - tādas divvejādas asociācijas: no vienas puses augstceltnes, senas baznīcas, skaistas privātmājs, arī kalni pa lielam apbūvēti, no otras puses grausti, tādas mājeles bez stikliem, bez apmetumu, itkā celtas, celtas un pusceļā jau sāktas apdzīvot. Un tad visam atmests ar roku un turpināts vienkārši dzīvot... Īpaši izcēlās māju puduriņš stāvas klints nogāzē – tāda sajūta, ka visu lieko cilvēki vienkārši gadu desmitiem metuši pa logu ārā. Pie malējo māju sienas izveidojusies pamatīga mēslu čupa un daļa no tās, pa stāvo klints nogāzi, ir sabirusi jau zemāk. Diezgan pretīgi!... Stadioni arī biezā slānī – cits par citu lielāki, jaunāki un glaunāki. Uzminiet kādā notiek loka šaušana. Jā! Manuprāt pašā tūdīkajā!!! Un mēs vēl domājām – kāpēc jāšauj no tiem paaugstinājumiem? Anete teica – tas, lai mēdijiem būtu labāks rakurs. Figu!!! Tas ir tādēļ, ka stadions vecs un nekvalitatīvi uzbūvēts!!! Vienkārši zeme ir nopietni deformējusies un ļoti nelīdzena!!! Visā stadiona garumā stiepjas divi, apm.1m vai augstāki pauguri un ar šiem podestiem viņi ir panākuši, lai visi šāvēji un mērķi atrastos vienā augstumā. Kaut kur netālu ir arī militārā šautuve un ik pa brītiņam dzirdama intensīva šaušana ar automātiskajiem ieročiem. Toties aiz stadiona, pa labi, kalna galā, stāv Jēzus! Rokas papletis svētī visus lokšāvējus. J (Eh! Nedaudz aizskrēju notikumiem pa priekšu. Braucot cauri pilsētai, ik pa laiciņam mēs šķērsojam un/vai braucam blakus pilsētas kanālam, kurš stiepjas betona krastos iekļauts gandrīz visa maršruta garumā. Te arī ir dīvaino smaku noslēpums! Vienkārši tumsā tas kanāls nebija redzams. Ak Dievs! Kāds viņš izskatās!!! Manuprāt viņā peld viss iespējamais – sākot ar celefāna maisiņiem, autoriepām un dažādu dzīvu organismu izkārnījumu (visticamāk arī radības kroņa!), beidzot ar visa veida zika vīrusiem, gonokoku izlasēm, holēras ierosinātājiem un sibīrijas mēra paliekām. Un protams smačoks! Tāds īpaši izsmalcināts!!! J Tas vēl būtu štrunts. Kanālmalā mitinās arī daži homo sapiens bez noteiktas dzīves vietas un divi no viņiem, ar striķī piesietu spani, smeļ to zaļgani dzelteni brūno ūdens žļurgu un MAZGĀJĀS!!! ĀPRĀTS!!!) Tātad esam nonākuši stadionā. Stadions diezgan necils, pārsteidzoši maziņs, būvēts visticamāk pagājuša gadsimta 50-60smitajos gados. Šaušanu vada ar svilpīti un dzeltenu karodziņu. Kādā sērijā šaušanas vadītājam nācās divas reizes dot trīs signālus un tikai tad korejietis izšāva!... Mēs saliekam lokus, iesildamies, izcīnam vietu uz ugunslīnijas (kaut kāds stulbums – vietas maz, a dažs labs atstājis inventāru kaut kur klejo...) un sākam treniņu. Vis rit savu gaitu – Ieva lēnam iešaujas un sāk šaut arvien pārliecinošāk, trāpa kā jau trāpa – ir 10, 9, gadās pa 6, 5... Gints uzvelkas, uzvelkas līdz beidzot aizbliež pavisam garām! Bulta čupā... Tagad viņš filazofē – ja katrā treniņā sašķaidīs pa vienai bultai, uz sacensībām paliks DIVAS!!! Bet vispār ar viņu neizskatās labi – tāds kā apslimis, klepo, šņaukājs... L Un mana mūzička viņu besījot... Tagad istabiņā klusums un labi var dzirdēt visus trokšņus uz šosejas, aiz loga. Izgājām iečekot vietējo Macdonaldu. Satikām pārējos delegācijas biedrus. Tie arī izlēmuši tieši to pašu darīt. Pēc brītiņa piebiedrojas arī mūsu zeltmates. Paplēsām dažus divdomīgus jociņus, aprunājām tuvākos konkurentus, pavilkām uz zoba Gintu un dodamies pie miera. Rīt jauna diena un jauni notikumi...  Twisted Evil

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Dainis on Sestdiena 03 Septembris 2016, 13:28

Eduards Lapsiņš rakstīja:Bet ir viens āķis, griežot to kloķi viņš nesšpetni tarkšķ, pievēršot apkārtējo uzmanību
A tu gribēji pa klusam nočiept? shocked
.
Varens stāsts! Lai veicas un lai Gintam bultas nepietrūkst Smile

Dainis

Male Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.13
Postu skaits : 85

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Mairita on Sestdiena 03 Septembris 2016, 15:48

Paldies atkal par rakstu.
Esam tagad LČ te lietus līst aumaļas lietus
un pa pārtraukumu pusdienaa tavu rakstu lasiju Jančukam ar mammu. Sen nebiju lasiju kādam skaļi.Jutos kā skola. Bet man patika ☺
Veiksmes Jums un turam īkšķus.

Mairita

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Šauju ar : AFLB
Piereģistrējos : 19.02.12
Postu skaits : 196

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Svētdena 04 Septembris 2016, 03:40

Tā īsti neizgulējos – Gintam nabagam sausais kāsis! Zinu cik tas ir pretīgi – jo vairāk klepo, jo vairāk kairinās un atkal jāklepo... Bet 6:00 skatos šis jau augšā un spaida telefonu – laikam pokemonus ķersta... Aiz loga atkal pelēks rīts. Bet vismaz asfalts saus un tas vien jau priecē. Ņemam pekeles un dodamies uz brokastu. Esam nolēmuši no ēstuves pa taisno doties uz šaujamlauku. (Forši, ka bija iespēja tos lokus atstāt šaujamlauka noliktavās, tas nenoliedzami atvieglo manu dzīves gājumu!) Ēstuvē ļaudis tādi pikti, nervozi grūstās ap karsto dzērienu automātiem, kaut kā tieku klāt, nospiežu pogu ar savu iecienīto karstās šokolādes dzērienu un eju pie galda. Pa ceļam nobrīnos, ka šodien tā skopi lej, bet nesacepos. Sacepos, kad pagaršoju – fu! kaut kāda kafija! Eju vēlreiz, pie reizes uzjautāju mūsejiem vai kaut ko atnest. Jā, cukuru. Iepildu dzērienu, eju pēc cukura – naf! Eju uz zāles otru galu – naf! Dodos uz pretējo galu, a zāle ta oj, oj, oj – atkal naf! Paņēmu tās medus izstrādājuma paciņas, var būt derēs... Kamēr vazājos šurpu, turpu tikpēr ēdamais pilnīgi atdzisis. Tādu pašu ieloku iekšā un steidzamies uz busu. Bet kas tev deva – ejot ārā no ēstuves Ievai uzklūp vesels bars no homo sapiens vīriškās daļas. Citam pinu samainīt, citam foto par piemiņu, citam vienkārši tuvumā pastāvēt. Diezgan ņirdzīgi no malas, bet Ieviņa starā! Kad bija savācies jau tāds nekontrolējams pūlītis, biju spiests iejaukties un atgādināt, ka ciki, ciki, ai ļuļū busiņš negaidīs. Diemžēl busiņu nācās gaidīt mums. Iekāpjam, skatamies – sēdekļi slapji, kaut kā apslaukam, sasēžamies, iekārtojamies (esam kādi cilvēki astoņi) un šis aiziet! Kaut kā negaidīti! Iepriekš stāvēja kādu pus stundu kamēr pilns piekāpa. Kad kādas minūtes 10-15 esam braukuši, viens paliek tāds nemierīgs un parasa vadītājam vai braucam uz centrālo Olimpisko stadionu. Šis krata galvu, ka ne. Tākāk visu ceļu (a jābrauc vairāk kā stunda) tik pūta un zem deguna burkšķējai – ai ai ai, ai ai ai... Kad nonākam galā, esam noķēruši iepriekšējo busu. Cik sapratu, mūsu busa vadītājs sarunāja, lai iepriekšējais busiņs atpakaļceļā nobrauc gar to Centralo Olimpiko stadiono un izlaiž to nabadziņu tur ārā. Viņa sejā atplauka neviltots prieks!... Paņemam no noliktavas savus lociņus, sastellējam, kamēr censoņi iesildās eju apskatīt ziņojumu dēli – līdz 7.sept.pilnas treniņu dienas, 7.sept.tikai līdz 12:00 jo ir Paralimpiādes atklāšana, 8.sept.no 11:30 līdz 12:00 mums būs tiesības piešauties uz turnīrcīņu vairogiem, 9.sept.oficiālā piešaude un tehniskā komisija, 10.sept.kvalifikācija. Atgriežos pie saviem atlētiem varam sākt treniņu. Pieredze jau ir, ātri izcīnam vietu uz šaušanas līnijas un aiziet. Silti, jauki, omulīgi, aiz stadiona kaut kas dūšigi deg – melns dūmu stabs ceļas debesīs, bet pēc minūtēm 10-15 jau ir apdzēsts. Uz treniņa beigām sāk darboties tablo ar digitālo pulksteni. Viss kā pie cilvēkiem! Pārsteidz, ka starp diviem un vienu signālu ir tikai 5 sekundes... Būs mums arī šāda prakse jāievieš. Pēdējo sēriju Ieva izšauj „čerez ņemagu” un ir sajūta, ka speciāli saliek zili-melnu riņķi apkārt... Bet var jau būt, ka tiešām spēki bija galā – kā nekā dieniņa ir iesilusi un diezgan tveicīga. Atpakaļceļā iepriekš aprakstītie pilsētas kanāli izcēlās ar īpaši piesātinātu smačoku. Laikam ir vajadzīgs šai pilsētā vējelis, lai varētu kaut cik normāli dzīvot. Taisnības labad jāsaka IR VIŅIEM ARĪ ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTA! To es nākamreiz noteikti, garāmbraucot, mēģināšu dokumentē video  – to vienkārši vajag redzēt, to nevar aprakstīt!!! Pa ceļam ieraugu vēl vienu mājeļu puduri klints malā, kur tieši tāpat tiek mēsli vienkārši žvidzināti lejā. Vēl pēc brīti Ieva satraukti iesaucas kreizī, kreizī!!! (es sēžu busa otrā pusē un neredzu par ko viņa tik emocionāli uzvilkusies). Izrādās, kādas klints malā, sīkais skraida ar pūķi... Atgriežamies mūsu mītnes vietā, izejam kontroli (nedaudz ir sajūta, ka atrodamies ieslodzījumā – tie augstie dubultie žogi, bruņoti kareivji, policisti, apsargi, apkalpojošais personāls...). Ak jā, apkalpojošai personāls. Vairāki kuriozi. Ukrainietei nozagtas ZEĶES!!! Un attieksme! Brīvprātīgajiem, tai skaitā ārzemniekiem, paredzēta TIKAI VIENA ĒDIENREIZE DIENĀ. Sviests!!! Un pat tiem dakteriem nav piekļuve dzērienu leduskapjiem!!! Mums izsniegti tādi žetoni, kurus pieliekot pie leduskapjiem viņi atveras. Tad nu izpalīdzam arī dakteriem un citiem, kuri lūdz kādu pudelīti ar vēsu veldzējumu... Vispār jau smieklīgi ja nebūtu tik bēdīgi... Kur es paliku? Ak ja, noskanē mūsu akreditācijas kartes, salīdzina ar informāciju datorā, izlaižam somas caur skaneri, paši izejam caur metāla detektoru un dodamies pusdienās. Pēc pusdienām aizeju uz vietējo banku, samainu nedaudz naudiņas un nopērku bārdu dzenamās putas – kau kā piegriezušās man tās ar ūdeni atšķaidītās ziepes! Ja vēl rokas nomazgāt, tad tā neko, bet ja smērēt uz mūli un kasīt ar žileti, tad galīgi garām! Ieēdam vieglas vakariņas, atkal pasēžam bariņā parciņā, uzsitam kādu klaču un dodamies pie miera. Rīt sola skaidru laiku un karstumu. Pirms gulēt uzbraucam mūsu mājā līdz pašai augšai (18.stāvs), vēl divi kāpņu laidumi un esmu uz jumta, bet tur tā piegružots, ka tumsā bīstami pat pašam pārvietoties, bet vēl ratiņniekus stiept augšā būtu galīgs neprāts. Nolemjam ekskursiju uz jumta atlikt uz citu dienu.

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 02:56

Šis rīts ir pasakaini skaists. Mākoņu praktiski nav, saulīte pa zemes virsu ripo un pat kaut kādi vietējie putneļi mēģina čivināt. Bet ar Ginču čābiski... Jau ap 5:00 naktī teica, ka šoreiz laikam paliks ciematā un uz treniņu nebrauks. Gaidīšot galveno dakteri, kuram šodien jāielido. Tagad guļ un nekustās. Tā dīvaini sanāk – izbraucot no Rīgas, pavadošais personāls lielījās, ka visi nepieciešamie medikamenti esot līdzi (īpašā daudzumā, lai apturētu vēdera nekontrolējamu izeju vai, ja nepieciešams, to stimulētu Laughing ), bet elementāra termometra nav... Neko darīt, dodamies divatā ar Ievu. Aiznesam iesvīdušās drēbītes uz veļas māju un ejam brokastī. Jā, dieniņa skaista un kalni visapkārt tik spilgtās krāsās un tik tuvi, tuvi. Pa priekšu iet holandiešu puisis ar kājas protēzi. Neviļus aizskatos cik inženieriski un dizainiski brīnišķīgs izstrādājums. Kā mākslas darbs, kā kosmosa kuģa sastāvdaļa, kā kaut kas no fantastikas. Visādi virzulīši, īpaši izliekumi, detaļas spoži hromētas vai niķilētas un iet cilvēks līganā, ātrā solī. Ja būtu nomaskēts zem biksēm mūžam neiedomātos, ka cilvēkam ir kāda problēma. Tiešām cilvēka radošā gara augstākais lidojums! Un pretī nāk ķīniešu meitene. Es pat teiktu skaista (cik nu mēs eiropieši varam spriest par aziātu skaistumu). Arī viņai kājas protēze, bet ak Dievs kāda!!! Meitene izteikti pieklibo un kājas vietā viņai vienkārš koka miets! Nu gluži kā pirātu filmās. Un nācās atkal aizdomāties, par cilvēcību, par vienlīdzību, par taisnību un netaisnību, par daudz ko aizdomāties... Paēdām brokastis un virzamies ar ļaužu plūsmu uz busu novietni. Skatamies, tur tāds paprāvs pulciņš lokšāvēju un viņu pavadošās personas. Ukraiņu treneris man saka – neesot bijis vēl iepriekšējais bus un šis arī kavējas. Visticamāk šiem kaut kas sajucis ar loģistiku. Pastāvējām kādu laiciņu, vietējie laikam beidzot ačohnijās un sāka skraidīt, bļaustīties, visi kaut ko komandē, nabaga šoferis nezin kuru klausīt, kuru nē un nekādi nevar piebraukt pie rampas (lai vieglāk iekāpt ratiņniekiem ir uzceltas rampas – paaugstinājumi. Piebrauc bus, atver durvis un ja viņš ir piebraucis precīzi pretī rampai un pareizā attālumā no tās, tad nolaižot tādu tiltiņu, tas trāpa durvju ailē un izveido viena līmaņa grīdu starp rampu un busa grīdu). Bet ja tevi vairāki cilvēki vienlaicīgi komandē, tad paiet diezgan ilgs laiks un nepieciešami vairāki mēģinājumi, lai piebrauktu tā kā vajag. Vienīgi jāuzmanās tiem, kas pārvietojas uz savām kājām – divas reizes pamatīgi atsitu galvu, tagad ejot iekšā klanos līdz zemei. Kāpjam, kāpjam, vietas paliek arvien mazāk, bet braukt gribētāju ar lokiem arvien vairāk. Organizatori noreaģē un tūlīt sagādā vēl vienu busu un mēs dodamies ceļā. Šaujamlauks sagaida ar diezgan pamatīgu svelmi un saulīte vēl tikai sāk ceļu uz savu zenītu... Eju uz noliktavu pēc inventāra. Tumš tā kā... Uzraksts vēsta, ka elektrības neesot visā bildingā un cerot dienas laikā sataisīt. Šodien šaut gribētāju ir krietni vairāk nekā vietas. Daudzi izmanto veco niķi – lokus izkrāmējuši uz šaušanas līnijas, a paši sēž ēnā un klačojas. Sabāru korejiešus par šo gājienu, uzbraucu brazīļiem, izcīnu vietu uz malējā vairoga, kur jau tā šauj četri slovāki vienā maiņā. Ieva atsakās šaut tik slīpi... Pikts staigāju gar šaušanas līniju un ceru, ka atbrīvosies kāda vieta. Beidzot mani piesauc korejiešu puisis ratiņkrēslā un saka, ka ap 11:00 viņš beigs šaut. Jāgaida kādas 30-40 minūtes. Iekārtojamies viņam aiz muguras un gaidam. Korejieši beidz treniņu precīzi laikā un atbrīvo šaušanas līniju. Tūlīt uz brīvajām vietām gāžas šaut gribētāju bars, bet mēs esam tuvāk!!! Vienalga mums pa priekšu grib iespraukties irāniete, bet Ieviņa viņu diezgan pikti atšuj! Tagad Ievai ir super laba vieta – ēnā, zem lielā lietussarga. Pēc treniņprogrammas šodien šaujam uz rezultāta. Pozitīvais ir tas, ka ar pārlidojumu un laika joslu maiņām neesam zaudējuši punktu izteiksmē, bet diemžēl neesam arī pielikuši... Ievai pēdējā sērija, atgriežas korejieši, vienīgās brīvās vietas saulē, kura tagad cepina ne pa jokam. Pieeju pie mūsu puiša un saku, ka mēs tūlīt beidzam un viņš var tikt atpakaļ savā vietā. Puisis bija priecīgs. Braucam atpakaļ uz ciematu, izejam visas kontroles un dodamies apraudzīt Gintu. Gints guļ, viesistabā vesels dakteru konsīlijs. Domāju viss! Nekā, dakteri ar plāksteri lāpa Diānai (mūsu karognesējai) ratus. Ginča pamostas manāmi možāks un ir gatavs iet kaut ko apēst. Iekožam agrās vakariņas (ui pārcentos ar to vakariņu ēšanu!!! Bet tā gribējās...) un gaidam sapulci plkst.20:00. Sapulcē sastāstīja visādas labas lietas, bet tās izmantot visticamāk nebūs iespējas. Piemēram mums ir piešķirta viegla automašīna, bet vienīgais, kuram ir tiesības ar viņu braukt ir brīvprātīgais un viņam ir darba laiks un tik daudz pienākumu, ka reāli tai mašīnai nav nekādas jēgas... Nosacīti pozitīvā ziņa ir tā, ka atceltas procentuālās attiecības sportisti:pavadošie atklāšanas cerimonijai un līdz ar to dodas visa delegācija izņemot tos, kuri paši atsakās (dažiem nākamajā rītā jau pirmie starti). Tā kā skataties TV!!! Rīt jauna diena...

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jančuks on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 04:30

Veselību Gintam!!! Un lai jums veicas it visur un it visā!!!!!
Un paldies par izsmeļošajiem stāstiem. Jūtamies kopā ar jums, un nepacietīgi gaidam nākamos atstāstus.
fani fani fani fani fani fani

Jančuks

Male Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 22.07.11
Postu skaits : 290

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Inga Siksna on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 08:34

Sveiciens paralimpiešiem! Edžu, paldies par izsmeļošajām reportāžām no Rio, žurnālisti varētu pamācīties. Izturību un veselību visiem, īpaši Gintam! lv

Inga Siksna

Male Dzīvoju : Rīga
Piereģistrējos : 25.07.13
Postu skaits : 11

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Baiba on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 11:26

Kā Gintam ar veselību? Lai viņš ātri atgūstas!

Liels prieks lasīt, par to kā Jums tur iet! Turam īkšķus un turpinām sekot visām ziņām līdzi!

Baiba

Female Dzīvoju : Liepāja
Klubs : Amazone
Piereģistrējos : 25.01.16
Postu skaits : 5

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Kitija on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 11:39

Gintam maisu ar vitamīniem, daudz dzert....bet gan jau dakteri zin ko dara (lai ne tikai lāpa ratiņkrēslus) ! Galvenais - VISIEM - labu garastāvokli un patīkamas emocijas! sunny cancan Un pievienojamies visiem par "reportāžām", kuras gaidam ar nepacietību un interesi! wavey

Kitija

Female Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 02.01.13
Postu skaits : 121

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Dainis on Pirmdiena 05 Septembris 2016, 20:24

Eduards Lapsiņš rakstīja:...par vienlīdzību, par taisnību un netaisnību...
...mums te rudens, bet jums tur pavasaris...  Crying or Very sad
..
Lai jums viss izdodas! shavejs

Kitija rakstīja:Gintam ... daudz dzert....
..bet tā, lai galva no rīta nesāp Rolling Eyes

Dainis

Male Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.13
Postu skaits : 85

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Otrdiena 06 Septembris 2016, 03:22

Šis rīts atkal ir dūmakains. Saulīte visu dienu laužas caur mākoņiem un pārsvarā tas tai arī izdodas, bet jau jūtams gaisā mitruma pieaugums. Un Rio kanāli ar vairs tā neož. Cilvēks laikam var pierast pie visa, vajag tik laiku. Labi, ka vakar vakarā Ieva satika Irānas treneri, kurš teica, ka treniņlaiki jau ar šodienu esot sadalīti pa maiņām. Iepriekš pieejamā informācija liecināja, ka tikai no rītdienas. Mūsu maiņa esot otrā un šaušanas laiks treniņam no 12:00 līdz 15:00, rīt no 15:00 līdz 18:00. Respektīvi rīt šausim līdz tumsai, kura šeit iestājas zibenīgi – čiks un gaisma izslēgta! Diena pagāja mierīgi, es pat teiktu nesteidzīgi. Ēdām, šāvām, Ievas ratiņiem sapumpējām riteņus, Ginta ratiem mazos ritentiņus nomainījām pret jauniem (vācietis esot teicis, ka Gintam ritentiņi astotniekā un nesmuki izskatās, tagad dabūja lielus, apaļus, Ieva teica – kā ōmei). Pašāvām atkal uz rezultātu. Ievai no vakardienas atšķiras par -1 punktu. Vai ar to pietiks? Nu to rādīs laiks. Ja par Ievu var teikt šaujam stabili, tad ar Ginta rezultātu, pēc slimības, ir pavisam čābiski.... Pietam sākot ar rītvakaru sola lietu, lietu, lietu. Brīžiem pat ļoti stipru ar zibeni un pērkonu. Vēl par vakardienas sapulci – Zane (delegācijas vadītāja) apgaismoja, ka pat vietējie iesaka neko vērtīgu istabiņās neatstāt un kā piemēru rāda organizatoru izsniegto datoru (laptops laikam saucas), kuram jau orģināli stūrī iestrādāta tērauda trose ar kuru viņš piestiprināts pie galda! Īsāk ja ņem, tad lai ņem ar visu galdu. Brīvprātīgais saka, lai neuztraucas par ārkārtīgi daudzajiem, labi bruņotajiem vīriņiem (visi broņikos, kaskās, katram pie sāniem īsais, uz krūtīm garais, vietām stāv džipi ar uzmontētu smago). Viss esot mierīgi un nav par ko uztraukties, viņi ir tikai vietējo banģugānu iebiedēšanai. Kā sacīt jāsaka – nelieniet ārā no savām alām, ja negribat, lai jūs nošauj! Uz šaujamlauka puišus uzjautrina kāda zviedru kundzīte, kura nezkapēc uzvilkusi nu ārkārtīgi īsu miņuku. Pie tam viņa šauj tā pussēdus un vējš to brunci plivina uz visām pusēm. Pārsvarā ceļ gaisā... Šodien vēl tādi vērojumi pārdomām: ja redzi cilvēkus ar garu spieķi vai ejot citu aiz cita rindiņā, uzlikuši rokas iepriekšējam uz pleciem – griez ceļu! Šie cilvēki neko neredz! Bet cik pārliecinoši viņi pārvietojas un kā sporto. Viss bailīgāk izskatās, kad viņi skrien vai brauc ar velosipēdu tepat pa ciemata ielām. Šermuļi iet pa kauliem – kādā ātrumā!!! Protams katram ir pavadonis, kas skrien vai minās līdzi, bet viennalga žoklis atkarās. Otri ir cilvēki īpaši aprīkotos ratiņos. Neesmu speciālists, bet ir sajūta, ka dažs labs vispār neko nevar pakustināt un vada tos ratiņus ar domu spēku. Ko viņi dara Paralimpiādē!? Izrādās ir sporta veids – Boči (vai kaut kā tā). Kaut kas līdzīgs kerlingam. Viņiem piestiprina pie ratiem tādu renīti pa kuru var ripināt bumbiņu. Sportists izvēlas pozīciju (pārvietojoties ar ratiem) un atbrīvo bumbiņu (sauktu arī par akmeni), kura ripojot pa renīti vai nu izsit pretinieka bumbiņu vai nostājas tuvāk centram (apmēram tā, bet īsti pārliecināts par precīzu noteikumu izklāstu neesmu). Novēroju arī starp viņiem tādu amizantu ķersteņu spēli. Puisis un meitene šādos ratos. Viņi starp cilvēkiem manervējot traucās viens otram pakaļ, virpuļoja, brīžiem apstājās it kā, lai parunātos. Meitene tā kā šo kaitinot atkal koķeti aiztraucas, brīžiem ļauj sevi panākt, brīžiem paslēpjas aiz citiem. Tas bija tik dīvaini!!! Saprotot, ka viņiem nekad, nekas vispār nevar būt, pat ne skūspta, ne glāsta, ne sarunu, vispār nekā... Tikai šādu mehānisko ratiņu dejas un iespējams sazināšanās mums neapjaušamā veidā. Esmu bijis jau diezgan daudzos Paralimpiskajos pasākumos, bet tik daudz minicilvēciņu vienuviet nekad nav gadījies redzēt. Pārsvarā normāli cilvēki tikai miniatūrā. Vairums puišu izteikti muskuļoti. Ja ne trīsdurvju skapi, tad tādas nopietnas tumbačkas gan! Meitenes gariem matiem, seksīgiem augumiem. Protams ne tuvu visi. Viens puisis kā raķete nēsājas stapr cilvēkiem uz skrituļslidām, kāda meitene knami var aizsniegt roku milzīgam divmetrīgam goliātam, kurš visticamāk neko neredz un viņa viņu vada. Visapkār tāda cilvēcīga savstarpēja izpalīdzēšana. Vēl novēroju tādu dīvainu lietu, kā nepārtrauktu sveicināšanos. No rīta līdz vakar nepārtraukti tevi kāds sveicina. Kā īstā ciematā. Gan pazīstami sportisti, gan kaut kur redzēti, gan tādi, kurus redzi pirmo reizi nākot pretī māj ar galvu un sveicina. Vēl par tiem ratiņkrēsliem – ievēroju tādu fīču: ratiņkrēsla priekšā pievienu tādu kā motocikla stūri ar elektromotoru un vienu riteni. Un aiziet! Pārvietošanās temps pieaug nereāli un kādas manervēšanas iespējas. Šadi aprīkoti ratiņkrēsli nēsājas pa vidu citiem šurpu turpu arvien vairāk un vairāk. Nonākot galamērķī, čik, čik, atvieno divus klipšus, to vienriteni piestutē pie staba un dodies, teiksim, uz uguns līniju šaut. Ja var ticēt teiktajam – katru dienu Paralimpiskais ciematiņš papildinās par apmēram 600 cilvēku. Šorīt ēstuvē tika atvērta arī otra puse, bet atgriežoties ciematā pēc treniņa bija vērojamas pārbaudes zonā diezgan pamatīgas rindas. Tā kā šeit vēl ir 5.septembris, bet Latvijā jau 6.septembris – apsveicu savu dēlu Oskaru Lapsiņu Dzimšanas dienā!!! URRĀ!!!

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Santa Morovska on Otrdiena 06 Septembris 2016, 09:33

Miniatūru spēkavīru apzīmējums "nopietna tumbačka" skan perfekti!!! Laughing

Santa Morovska

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Stiegra
Piereģistrējos : 31.08.15
Postu skaits : 60

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Oksana_Z on Otrdiena 06 Septembris 2016, 12:45

Lieliski apraksti! Lasu priekšā kolēģiem un kolektīvi fanojam par mūsu olimpiešiem! Smile

Visiem silti sveicieni!

Oksana_Z

Female Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 04.01.13
Postu skaits : 90

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Trešdiena 07 Septembris 2016, 04:51

Šorīt teorētiski varēju izgulēties, bet kas tev deva – aiz loga kaut kādi kaijveidīgie ķērc kā tādi vētras putni, bet debesu jumā nekas neliecina, ka tuvotos lietus sezona. Tāda pati saulstaru caurausta dūmaka kā visus pēdējos rītus. Esmu cieši nolēmis pēc brokastīm izlauzties no šī apcietinājuma un doties dzīvē. Kaut kā par daudz nomācoši šie žogi un apsargi uz katra soļa. Gribas malku brīva gaisa!!! Arī Gints ir gatavs pievienoties. Nu tad aiziet! Ielādēju planšetē Rio karti, izpētu maršrutu un dodamies uz vārtiem. Tāds satraucoš mirklis, kad nevari atrast par kuru eju, lai tiek ārā. Uz vienas rakstīts no entry, uz otras only kaut kam, tāda sajūta, ka neviens īsti negrib, ka kaut kur dodamies, bet aiz rokas arī itkā netur. Beidzot caur to pašu only kaut kam arī tiekam ārā. Urrā! Brīvība! Pavisam cita garša gaisam un vējšs daudz ņiprāks nekā tai pus žogam. Pagriežamies pa kreisi un aiziet. Pēc plāna jātiek līdz lielajam krustam, tad pa kreisi un taisni nonākam pie kaut kāda neliela, vietējās nozīmes, civilizācijas centra. Gājēju taka diezgan piemērota ratiņiem, bet jo tālāk no ciematiņa jo bēdīgākā stāvoklī paliek. Nobrauktuves un uzbrauktuves gan ir, bet jēgas maz ja vietām jau izdrupis vai līdz galam nav uztaisīts. Īsāk, jo tālāk ejam jo mazāk civilizācijas paliek. Ceļmalās jau parādās kaut kādu džungļu paliekas... Gints ieminas, ka te varētu būt arī kādas indīgas čūskas. Palūkojoties pa labi un kreisi klusībā viņam piekrītu. Ieskatos digitālajā kartē – johaidī, tepat gar to ciematu vien mīcamies, it kā nekur tālu neesam tikuši... Paejam vēl kādu kilometriņu, kalni jau pavisam tuvu, pieredze un veselais saprāts saka, ka jāpārvar savs spītīgais raksturiņš, jāatzīs kaunpilnā sakāve un jādodas vien atpakaļ, kamēr nav par vēlu un tā arī daram. Vēlreiz ieskatos kartē – kaut kā viņa man nelīmējās kopā ar realitāti... Bet mēs nebūtu mēs ja atpakaļ ietu par to pašu ceļu – griežam pa taisno. Šoreiz „pa taisno” tiešām izrādījās samērā taisni, kaut gan dziļi dvēselē (arī balstoties uz rūgtām pieredzēm) biju par to ne visai pārliecināts, lai neteiktu vairāk. Tuvojoties centrālajai ieejai, pēškni no ielas otras puses, skaļi kaut ko bļaudamas, kaut kādas meičas metas tieši smagajai mašīnai zem riteņiem! (Taisnību sakot tur bija gājēju pāreja un ātruma ierobežojums, bet viņas to darīja tik negaidīti, ka var tik šoferi apbrīnot, ka viņš paspēja nobremzēt.) Meičas piesteidzas mums klāt sauktdamas – Ei! Latvieši! Gint! Stāvam abi kā tādi pajoliņi, skatamies viens uz otru. Tu viņas zini? Es ne! Tas, ka mūs uzrunā latviski nu ir skaidrs, bet kas viņas tādas ir? Abas tik bezgala priecīgas, ka mūs sastapušas, viena caur otru kaut ko stāsta, nodod sveicienus no Dignas (no kuras Dignas?...), beigu beigās izrādās esot atbraukušas (bezmaz ar autostopiem) uz Rio, lai justu līdzi mūsu sportistiem un dzīvojas pa šejieni jau no veselo Olimpiādes laikiem. Apbrīnojama uzņēmība! Esot maijā izdomājušas, ka vajadzētu klātienē pajust līdzi mūsu sportistiem un to arī realizējušas. Un tad nolēmušas sagaidīt arī Paralimpiādi, kā sacīt jāsaka – pie vienām sāpītēm. Dzīvojot kaut kur lokšaušanas stadiona rajonā, pie kaut kādas portugāļu kundzītes. Ar kundzīti saprotas žestu valodā un ja kas tiešām precīzi jāpasaka – gogle transleiters palīdz vienmēr! Šorīt 3:00 cēlušās un ar 3 vai 4 transportiem esot atkūlušās līdz Paralimpiskajam ciematiņam, bet neviens telefona numurs par kuriem viņas zvana, lai nokārtotu viesu kartes un satiktu Latvijas paralimpiešus neatbild. To visu mums izstāta gandrīz vienā teikumā. (Pie sevis neviļus nodomāju – bet tur kaut kur pa okeānu vēl divi kadri airu laivā tieši uz šo laiku itkā tuvojas...) Nolemjam, ka šitik apjēmīgām fanēm nevar nepalīdzēt. Atstājam meitenes pie ieejas un solam atgriezties. Atrodam delegācijas vadību, izstātam problēmu un īsā laikā meitenēm tiek nokārtotas solītās viesu kartes. Tā kā mēs viņas „atradām”, tad mums tas gods viņām arī visu parādīt. Kādu stundiņu viņas vadājam pa ciemtu un izrādam, kur ēdam, kur dakterējamies, kur dzīvojam utt. Meitenes izrādās ir kapilānes un mācās par mācītājām (ja esmu visu pareizi sapratis...). Nododam viesmīlīgo namatēvu stafeti viegatlētiem un paši dodamies uz treniņu. Izrādās, ka šodien tas nav tik viegli. No trijiem liftiem viens salūzis un sākas baigs sastrēgums. Ar ratiņiem pa kāpnēm nenobrauksi, esam 6.stāvā 18 stāvu ēkā, lifti braukā augšā lejā un ja kāds arī apstājas, tad tas jau ir pilns, ar citos stāvos dzīvojošiem braucējiem. Beidzot Gintu izdodas iestumt vienā liftā, kurš brauc gan uz augšu, bet tā jau ir garantija, ka viņš kaut kad arī brauks lejā un var būt paķers mūs, pārejos. Bet kas tev deva – lifts piebāzts pilns un Gints kaut kur stūrī iespiests tik acis blisina, neko pateikt nevar... Pēc minūtēm 15-20 mums apnīk un dodamies cauri ēkai, horizontāli, uz otru trepju telpu. Tur mums veicas labāk un drīzi vien esam lejā. Gaiss ārā tāds spiedīgs, nu točna uz lietu. Ieviņa nopriecājas, ka varēsim šaut prožektoru gaismā un sākam strādāt. Vēlreiz pārliecinamies ar kuru stiegru šausim sacensībās, piešaujam tēmēkli rezerves pleciem, a ja nu kas, tpu, tpu, tpu!!! Gints cīnās ar saviem dēmoniem. Brīžiem Gints uzvar, brīžiem pavisam otrādi... Ap plkst.18:00, kā jau varēja gaidīt, Lielais izslēdz gaismu un nez no kurienas sarodas viss visādi lidoņi. Lieli un mazi, vai viņi saistīti ar to zika vīrusu nezinu, bet nu baigi daudz gan! Un visi kā apdulluši prožektoru gaismās metas mums virsū. Ne nu īsti kož, bet visās malās lien gan. Atgriežamies ciematā, sāk krist tādas lielas, smagas lietus lāses, paēdam vakariņas – no gaisa vairāk nekas nekrīt. Pie dzīvokļa durvīm lapiņa – 20:10 sapulce, ierašanās obligāta! Kamēr lasam zimīti mūs apgaismo, ka jau esam visu nokavējuši... Nu piedodiet mīlīši – kādam jau arī jātrennējas. Delegācijas vadītāja Zane labi izprotot situāciju sapulces īso versiju atstāsta mums trijiem. Pavisam, pavisam īso versiju stāstu jums: 15:00 jābūt parādes formās pie izejas, tad mūs ar busiem vedis uz atklāšanu, jābrauc kādu stundu un tad vēl kādu 1,5km jāiet ar kājām, stadionā iesoļojam kādi 90mitie, jāpaziņo radiem , draugiem, paziņām (ko es tagadiņ arī daru), ka Latvijas TV7 rādīšot tiešraidē (ar atkārtojumu nākamajā dienā) un mēs jums visiem māsim ar roku. Tāpat brīdina, ka ap 13:00 visi busi pārtrauks kursēt, arī pa ciemata teritoriju un tiks novirzīti tikai, lai aizvestu visus uz atklāšanas parādi. Mēs ar Gintu rīt tomēr riskēsim un brauksim uz agro treniņu. (Ne priekš protokola – braucot uz treniņu, garlaicības mākts, atkal ieskatos savā digitālajā kartē. Kas tad tas!!! Vēl joprojām esam pie ciemata!... Jāāā... Karte jau ir laba lieta, tik vajag arī GPS pieslēgt... Tik nesakiet Gintam, tā jau esmu ļaunuma iemiesojums...).

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Kitija on Trešdiena 07 Septembris 2016, 08:42

Mazs "psiholoģisks" atbalsts no Latvijas wavey
citāts no Latvijas lielākā laikraksta "Diena" 05.09.2016 -
"Mums nav neviena apstiprināta gadījuma, ka kāds no atlētiem vai olimpisko spēļu apmeklētājiem būtu sasirdzis ar Zikas vīrusu," teica Pīters Salama, kurš ir ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO) atbildīgā amatpersona vīrusu uzliesmojumu un ārkārtas situāciju gadījumos.Salama pauda arī pārliecību, ka tikpat niecīgs risks saķert vīrusu ir arī Riodežaneiro paraolimpisko spēļu dalībniekiem un viesiem. - Rolling Eyes tā lūk! tā kā nemaz i neskataties uz to lidojošo kukaiņu mākoņu pusi! nono

Ar nepacietību gaidam Olimpiādes atklāšanu. Mūsmājās atskanēja teksts- "...tad jau rīt nebūs jāiet uz skolu un darbu, jo būs brīvdiena!" giggle (gandrīz kā valsts svētki) giggle


latvia latvia latvia


Kitija

Female Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 02.01.13
Postu skaits : 121

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 07:00

Šorīt ceļamies un veļamies. Bet izrādās kaut kā neveļas – Gintam atkal sliktāk. It kā vakar par daudz pašāvis, it kā atkal klepus lēkmes, it kā vienkārši slinkums... Liakamies atpakaļ gultās un vēl pāris stundas pavāļājamies. Ārā tradicionālā dūmaciņa, kaut kur aiz mākoņiem spoži spīd saule. Silti, jauki, gribas dziedāt. Gints rosina vēlreiz izbāzt degunu aiz žoga. Nez kā mums šoreiz veiksies... Pats nespēju pārvarēt dabīgo interesi un izārdiju vannas istabā izlietni – nu nevaru saprast, kāpēc pa abiem krāniem tek vienlīdz vēss ūdens? Diemžēl savu ziņkāri nespēju apmierināt – abu krānu ūdensvadi aiziet grīdā un kaut kur pazūd... Neskatoties uz dūmakainību saulīte spiež ne pajokam. Bet runāts – darīts, dodamies ar Gintu atkal dzīvē. Aiz vārtiem jau viss zināms, griežam pa kreisi un tad PA LABI! Karte rokā, GPS pieslēgts, bet Gintam vienalga kaut kāda parajoniska neuzticība – katram otram uzbāžas un savā neangļu žestu valodā prasa kur maķītis – vienīgais skaidri pasakāmais orientieris mums vajadzīgajā virzienā. Ar nelielu maldīšanos atrodam to ilgi meklēto VINOCICE (vietējās nozīmes civilizācijas centru). Uzreiz iegādājos ziepju gabalu un kaut kādu šampūnu (man tās ar ūdeni atsķaidītās sķidrās ziepes reāli ir piegriezušās!!!). Pa ceļam aug kaut kāds koks. Vietām zied, vietām zaļo, vietām jau nobriedis auglis, vietām jau pārplīsis un kaut kādi auglīši krīt zemē. Viss vienā kokā un vienlaicīgi! Gintam jau protams jālasa un jāmēģina garšot, kas tas ir. Diezgan drosmīgs, muļķīgs un pretīgs gājiens vienlaicīgi, bet tā kā pret caurejas līdzekļu līdzi esot pāri pārēm, lai tik ēd! Atpakaļceļā Gints izdomā savā „perfektajā” angļu valodā pajautāt, kur kāds veikals tuvumā. Neko gudrāk, kā prasīt jaunam pārītim ar mazu bērnu jau nu nevarēja!!! No sākuma kaut ko par marketu, marketu, šie tik rausta plecus un tad es gandrīz apkritu – šis piesit ar knipi zem zoda un šiem saka this pleis alkogol... Jaunais vīrs izvalbīja acis kā bļodas, es gandrīz apgāzos no smiekliem, no malas izskatījās, ka Ginča viņiem piedāvā šeit un uzreiz ieraut. Dieniņa izvērtusies saulaini tveicīga. Sākam pulcēties, lai dotos uz atklāšanas pasākumu. Pie liftiem kārtējās problēmas, bet pamazām visi esam sapulcējušies pie mājas ieejas. Sabildējamies un dodamies uz busu. Pie busa izveidojusies rinda un pārdesmit minūtes jāpagaida. Vēl brīdis, esam busā un ceļš var sākties. Braucam ilgi un principā gandrīz vai līdz lokšaušanas stadionam. Izkāpuši no busa ejam pa gājēju tiltu pāri sliedēm un tiekam sasēdināti stadionā zem trinīnām. Izsniedz arī dzeramo ūdeni un pārtikas kuli, kurā atrodas maizes gabals, pokorna turza, kulīte ar cepumie, kulīte ar grauzdiņiem, divi kausētā siera gabaliņi un šokolādīte. Pats ņirdzīgākais, ka kāds katrai paciņai ar skoču aizlīmējis nosaukumu, ražotāju u.c. info. Neapskaužu tos nabadziņus, kuriem tas bija jādara... Garlaicības mākti visi ar visiem fotografējas, mainās ar piniem (tādas nozīmītes uz kājiņas), ik pa brīdin kāda komanda uzdzied, kāds uzgriež kādu danci vai vienkārši ālējas. Ap 18:00 dzirdams, ka augšā kaut kas jau notiek. Vēl pēc brīža sākt nākt lejā iekarsuši dejotāji un citi mākslinieki. Ejot garām diedelē tos pašus pinus. Te tādu ne visai ētisku skatu novēroju, kad daži ar gandarījumu met tos pinus ļaudīm kā tādiem dzīvniekiem, lai viņi plūcas to pinu dēļ... Drīz vien mūs sastāda un gaidam to svarīgo brīdi. Gaidīt sanāk diezgan ilgi. Beidzot sāk kustēties. Delegāciju rinda lēnam virzās gar žogu uz stadiona ieeju. Aiz žoga visticamāk stāv tie, kam netika biļetes. Nu viņi arī izpaužas par pilnu programmu – sveic mūs, sauc visādus saukļus, ūjina, svilp un visādi citādi iznesās. Es gaidu, nu, kad tad būs, nu kaut kādas sajūtas, nu kaut kas lai sakustas. Nekā! Nu tādu ādu pa šiem gadu desmitiem esmu uzaudzējis – pilnīgi nekādu emocju! Tik daudz gadus esmu sapņojis šeit nokļūt un nekā... Iejam stadionā, gaismas, mūzika, nosauc mūsu valsti, tribīnēs ovācijas, nu tad baidzot – sakustājās!!! Kaut kur dziļi dvēselē ievibrējās! Tad vēl pāris reižu, kad tribīnes pāršalc grandiozas ovācijas un protams, kad iesoļoja Brazīlija – stadions uzsprāga! Tas ir tā vērts! Es gribu vēl un vēl to izbaudīt! Un atrasties šeit kā pilntiesīgs sportists!!! Jau turpceļā bija vērojama pastiprināta armijas klātbūtne, bet atpakaļ, pa tumsu, nu gandrīz kā karā – bruņoti armijnieki nodaļām pārvietojas šurpu turpu, dažāda izmēra un nozīmes tehnika, nu tā, nedomāju, ka kādam būtu dūša kaut ko nelabu uzsākt... Rīt reāli ceļamies agri, jau 11:30 mums dota iespēja pus stundu iemēģināt turnīrcīņu vairogus. Pašam tāda riebīgi pazīstama sajūta rumpī, būs no Ginta tas vīrus tomēr pārrāpojis pie manis...

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Janis Apsitis on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 09:25

Turās un veseļojās.

Internetā pieejamas arī dažas bildes tiem, kas naktī bija aizmiguši:

http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/foto-latvijas-sportisti-riodezaneiro-paralimpisko-spelu-atklasana.d?id=47883975

Mūsu sportisti izskatās lieliski - gan Ieva, gan Gints laimīgi un eleganti (skat 5. bildi) . Protams daiļās paukotājas tērpa "iznesību" nevienam nepārspēt :-)

Un kāds nezin, kas tas pa ūsanu lisiju komandai aizmugurē ar kameru 3 bildē? Kkur redzēts, bet nevar atcerēties :-)

Turam buru. Viss būs.

_________________
Bet Apsītis teica...

Janis Apsitis

Male Dzīvoju : Riga, Jurmala
Klubs : Amazones
Šauju ar : Hoyt Formula Prodigy 25" + Hoyt Quatro 40# Medium
Piereģistrējos : 21.05.08
Postu skaits : 1198

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Santa Morovska on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 09:50

Par tērpiem runājot- nezinu vai man vienai liekas, bet kaut kā dīvaini tas viss izskatās- parastie olimpieši bija saģērbti uz WOW, bet paralimpieši ieģērbti "kā sanāca"... Saprotu, ka parasto un paralimpiādi plāno un regulē divas pilnīgi atšķirīgas komitejas, bet olimpieši paliek olimpieši un visi pārstāv Latviju vienāda mēroga sacensībās...
Bet var jau meklēt pozitīvo visā- parastajiem olimpiešiem bija tērpi WOW, bet ar rezultātiem kaut kā nesanāca šogad, paralimpiešiem tērpi pieticīgi un rezultāti būs WOW!!!!
To arī novēlu Latvijas komandai!!! Rolling Eyes Turam īkšķus!!! flaglv

Santa Morovska

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Stiegra
Piereģistrējos : 31.08.15
Postu skaits : 60

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Janis Apsitis on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 09:54

Nekas te nav pieticīgi un kā sanāca. Paskatamies kā izskatās Ieva un Gints un tad runājam. Ieva (un citas meitenes) vispār kā princeses.

Bet  protams ir ļoti dīvaini, ka šis netika sakordinēts starp LOK un LPK. Domāju nākošajās spēlēs delegācijas startēs vienotos tērpos - valsts taču viena.

J.

_________________
Bet Apsītis teica...

Janis Apsitis

Male Dzīvoju : Riga, Jurmala
Klubs : Amazones
Šauju ar : Hoyt Formula Prodigy 25" + Hoyt Quatro 40# Medium
Piereģistrējos : 21.05.08
Postu skaits : 1198

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Santa Morovska on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 10:07

Nemetu akmeni neviena lauciņā, bet ir cilvēki, kuri arī halātā izskatās ļoti labi.. (Ieva noteikti ir viens no tādiem cilvēkiem) flower
Bet ideja kā tāda nav apsveicama - cilvēkiem ar ierobežotām kustību spējām, darināt tērpus no neapstrādāta lina auduma, kurš burzās pie katras mazākās kustības(kas ļoti labi ir redzams bildēs uz tām meitenēm, kuras nesēž ratos).

Santa Morovska

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Stiegra
Piereģistrējos : 31.08.15
Postu skaits : 60

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Klusais on Ceturtdiena 08 Septembris 2016, 21:17

Janis Apsitis rakstīja:Turās un veseļojās.

Internetā pieejamas arī dažas bildes tiem, kas naktī bija aizmiguši:

http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/foto-latvijas-sportisti-riodezaneiro-paralimpisko-spelu-atklasana.d?id=47883975

Mūsu sportisti izskatās lieliski - gan Ieva, gan Gints laimīgi un eleganti (skat 5. bildi) . Protams daiļās paukotājas tērpa "iznesību" nevienam nepārspēt :-)

Un kāds nezin, kas tas pa ūsanu lisiju komandai aizmugurē ar kameru 3 bildē? Kkur redzēts, bet nevar atcerēties :-)

Turam buru. Viss būs.

Viss ir baigi forši!

Vienīgi man, jau lasot iepriekšējo tekstu no E.L. radās jautājums: kurai vietai viņš tik sajūsmināts pirka to šampūnu??? Domāju - varbūt tur, Brazīlijā kaut kas ir strauji mainījies, - uzaugusi ševeļūra afro , bet bildēs skatos: tač - nē - tāds pats lisijs ūsainis!!! shocked
Tātad: jautājums paliek atklāts! Laughing Razz Very Happy bigok

_________________
My biggest fear is that, when I'm dead and gone, my wife will sell all my Archery Equipment for what I told her I paid for it!

Klusais

Male Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.15
Postu skaits : 35

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Sponsored content Today at 21:47


Sponsored content


Atpakaļ uz augšu Go down

Lapa 2 no 6 Previous  1, 2, 3, 4, 5, 6  Next

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Atpakaļ uz augšu


 
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā