Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Lapa 3 no 6 Previous  1, 2, 3, 4, 5, 6  Next

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Piektdiena 09 Septembris 2016, 00:13

Brazīlijas Rio štatā šodien apmācies. Sauli neredz nemaz. Esmu augšā 6:00, Gints paver acis, noburkšķ – kas tev neguļas, uz astoņiem taču sarunāts, un pagriežas uz otriem sāniem. Kādu minūti pēc tiem astoņiem pielec sēdus un sāk lamāties. Izlaižot lamuvārdus sanāk apmēram šāds teksts: tehnaloģijas, nepareizi, būs slikti, ko Ieva teiks, vacaps, nekad vairs... utt. Izrādās vakar vakarā, pēc atklāšanas, nosūtījis Ievai ziņu par to, ka šodien 8:00 tiekamies un ejam brokastī, bet sajaucis adresātu un aizsūtījis savai laulātajai draudzenei... Tagad ziepes abos galos: Ieva visu nakti nevar gulēt – gaida ziņu cikos tiekamies, a Ludmila, visticamāk, ko par šo visu domā pateiks Gintam Rīgā... Lai nu kā, mēs ar došanos uz treniņu pamatīgi iekavējām. Ierodamies, sakrāmējam inventāru, hop! Jau brīvprātīgais klāt un grib mūs vilkt uz turnīrcīņu vairogiem. Tomēr paspējam vienu sēriju vēl izšaut un tikai tad dodamies. Esam kopā ar korejiešiem un poļiem. Korejiešiem vairogs Nr.1 un Nr.2, mums Nr.3., poļiem Nr.4. Šaujam mierīgi, pārliecinoši, ir zilie, bet arī dzeltenajā kārtīgs kušķis. Ar acs kaktiņu palūru uz blakus vairogiem – nu izskatamies ja ne labāk, tad līdzvērtīgi noteikti! Pus stundā paspējam izšaut 4 sērijas un čau! Uz savu kārtu gaida jau nākamie. Atgriežamies kvalifikācijas laukumā un līdz nāk kompatnieki paspējam vēl pilnvērtīgu treniņu uztaisīt. Pienāk Ringa (WA kategorijas tiesnese no Lietuvas), papļāpājam, pafotogrāfējamies un viņa izvirza ultimātu – ja mūsu bērni izcīnīs medaļas es nodzīšu ūsas, ja ne – to izdarīs viņa! Kaut kā iznākums visu laiku vienāds... Tāda sajūta, ka manas mīļās meitas ir viņu sakūdījušas... (Neliela atkāpe. Kaut kādi apkopēji pamanījušies manu datora klaviatūru ar ūdeni salaistīt un ieslēdzot viņš nekontrolējami ģenerē „R” burtu, līdz ar to čušs, nebūs jums vairs stāstiņi... Bet to tak nevar pieļaut! Aizņemos no dakteriem skalpeli, izoperēju klaviatūru ārā, atvienoju un turpinu rakstīt ar pārnēsājamo!) Atpakaļceļā pēc treniņa, busā, sīmanis nāk virsū tā kā traks. Paskatos rinķī apkār 90% cīnās ar miegu kā nu var, 10% jau snauž. Vēl pēc brītiņa viss jau ir otrādi – 90% snauž, 10% cīnās. Tomēr Paralimpiādes atklāšana ir viena ļoti nogurdinoša štelle. Ciematiņā šķiramies, jaunieši dodas ēst un snaust, es uz to VINOCICE – kādu kvartālu tālāk jābūt lielveikalam (pēc kartes spriežot...). Neticēsiet, bet tā arī ir! Un uz veikala rakstīts RIMI, vai kaut kā tamlīdzīgi. Blakus frizētava, sieviešu vešiņa, kaut kāds tirdziņš un dzertuves, dzertuves, dzertuves (vai uzkostuves, iekšā nebiju). Vietējā Rimčikā iepirku alu, citādi no tās kolas tiešām var gastrītā iedzīvoties un kaut kādu cukura diabētu pieķert... Izrādījās baigais dranķis! Nekad nepērkiet Brazīlijā bundžu alu ITAIPAVA. Pilnīgs mēsls, kau gan man viens labs draugs kādreiz teica – nav slikti ali, ir cits par citu labāki! Atgriežos ciematā, izeju kontroli, saēdos gaļu un tagad sēžu pie atvērta balkona, ieelpoju īpaši pretīgu smārdu (laikam vējš no kanāliem) un rakstu. Gints vārtās pa gultu un blenž telefonā, Ieva pa savu istabu un principā jāsāk domāt par naktsmieru – rīt 5:00 ceļamies, a tagad jau 18:00. Ak jā, ēdot vēroju BOMBEIROSus (brazīļu ugunsdzēsēji), viņi katru vakaru ar bākugunīm izbrauc no depo, apbrauc visam ciematam, apstājas pie ēstuvas, paēd un tad dodas atpakaļ. Atkal atmuguriski sadzen visas tehnikas vienības rindiņā un turpina dežūru. Tas laikam tādēļ, lai no stāvēšanas neierūs riteņi... Vakar airētāji rādīja planšetē foto – šajos smirdīgajos grāvjos dzīvo krokodili!!! Šodien ejot pēc aliņiem ilgi stāvēju un pētīju – nevienu neredzēju, laikam joks... Tikko uzzinājām – Aigaram zelts!!! APSVEICAM!!! Maisam gals vaļā!

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jānis Bružis on Piektdiena 09 Septembris 2016, 14:26

Varbūt kāds var iemest linku, kur var sekot līdzi rezultātiem vai varbūt pat video tiešraidēm arī ir kāds links bow

Jānis Bružis

Male Dzīvoju : Liepāja
Klubs : Archery Liepaja
Šauju ar : Recuve
Piereģistrējos : 18.11.14
Postu skaits : 99

http://www.archeryliepaja.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Santa Morovska on Piektdiena 09 Septembris 2016, 14:38

https://www.rio2016.com/en/paralympics/schedule-and-results/day-9

man tikai par laikiem nav skaidrs- rīt 9:00 mūsējie šauj pēc Rio laika vai pēc Eiropas?

Santa Morovska

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Stiegra
Piereģistrējos : 31.08.15
Postu skaits : 60

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Maksis on Piektdiena 09 Septembris 2016, 14:44

Un arī ianseo rezultāti būs pieejami http://www.ianseo.net/Details.php?toId=1348

Ievas vairogs 9B un šaus kopā ar Grieķu pārstāvi, Gintam 21A un uz viena vairoga ar Irākas un Gruzijas pārstāvi

Maksis

Male Dzīvoju : Rīgas / Krišjānis
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 09.10.12
Postu skaits : 217

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jānis Bružis on Piektdiena 09 Septembris 2016, 23:49

ja notiek 15.00 pēc vietējā laika, tad jau laikam 9.00 pēc mūsējā!!

TURAM ĪKŠĶUS archery

Jānis Bružis

Male Dzīvoju : Liepāja
Klubs : Archery Liepaja
Šauju ar : Recuve
Piereģistrējos : 18.11.14
Postu skaits : 99

http://www.archeryliepaja.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Sestdiena 10 Septembris 2016, 03:54

Jānis Bružis rakstīja:ja notiek 15.00 pēc vietējā laika, tad jau laikam 9.00 pēc mūsējā!!

TURAM ĪKŠĶUS archery
  
Nē, otrādi, mums 9:00 jums 15:00 Very Happy Piedodiet mīlīši, visu dienu stadionā, tikko no sapulcēm, rīt 4:00 jāceļas, aprakstu par 2 dienām palieku parādā... hvz Būs interesanti! Twisted Evil Arī par krokodiliem... Twisted Evil

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Mairita on Sestdiena 10 Septembris 2016, 08:42

Jaa piedosim . Turam ikšķus. Un gaidisim aprakstu .Ta jau man brokastu ziņu avize :-) Veiksmes!!!!!

Mairita

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Šauju ar : AFLB
Piereģistrējos : 19.02.12
Postu skaits : 196

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Inga Siksna on Sestdiena 10 Septembris 2016, 09:06

TURAM ĪĶŠĶUS!!! archery  

flaglv

Inga Siksna

Male Dzīvoju : Rīga
Piereģistrējos : 25.07.13
Postu skaits : 11

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Sestdiena 10 Septembris 2016, 10:47

4:40 dodamies cīņā! shavejs

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Māris on Sestdiena 10 Septembris 2016, 15:14

Aiziet! Sākums labs.

https://www.paralympic.org/rio-2016/schedule-results/info-live-results/rio-2016/eng/ar/engar_archery-results-women-s-individual-recurve-open-9-01.htm

https://www.paralympic.org/rio-2016/schedule-results/info-live-results/rio-2016/eng/ar/engar_archery-results-men-s-individual-recurve-open-9-01.htm

_________________
Lapings - Kad viņš pārsteidz.

Māris
Moderators

Male Dzīvoju : Rīga, Jugla
Klubs : Amazones
Šauju ar : Hoyt GMX 25 + TX990 Medium 38#
Piereģistrējos : 21.02.08
Postu skaits : 540

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Dainis on Sestdiena 10 Septembris 2016, 19:41

Ieva sadod viņiem!!
Ginča... neķer kreņķi, gan jau ka citu reizi zvaigznes būs labvēlīgā stāvoklī.
"Tu vismaz trāpīji"- citāts no filmas - šajā klipā 44s.  archery


https://youtu.be/vfDyiCY57eo?t=36s

... bet Edžus šā vai tā laikam bez ūsām atbrauks shocked
Turaties!!!

Dainis

Male Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.13
Postu skaits : 85

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Svētdena 11 Septembris 2016, 01:25

Rio ir apmācies. Agrs rīts. Ejam brokastīs un tad uz officiālo piešaudi. Pie busa esam vieni no pirmajiem. Pamazām sāk sarasties tauta. Šiem logistikā atkal kaut kādas komunikāciju problēmas – autobusu fīrers paliek tāds tramīgs. Kas, jūs visi ar 10 maršrutu gribat braukt?... Atbildam ka jā un nupat tik ļaudis sāk plūst straumēm. Šis nabadziņš steidzami kaut kam zvana, kaut ko pa rāciju bļaustās, beigu beigās atplaukst smaidā kā tāda maija saulīte – viss būšot O.K. Sakāpjam pirmo busu pilnu un aiziet. Tikko izbraucam no ciemata, skatos, 3D mērķis mētājas ceļmalā! Ja ne gluži 1.grupa tad 2.grupa simts punkti. Kaut kas līdzīgs bebram bez astes, bet tāda kārtīga teļa lielumā. Deguns kā cūķim, tik tāds gaļīgs, it kā noļumis un izskatās tas lopiņš dzīvs! Līdzīgus, ja nemaldos, esmu redzējis Rīgas zooloģiskajā dārzā, kādreiz, bērnībā... Ja nemaldos, tad tas ir tapīrs. Guļ ceļmalas zālītē un neceļ ne ausi. Kaut kur pusceļā uz stadionu, sirēnām kaucot, mūs apdzen divi bombeirusi. UZ MOČIEM!!! Kolosāla ideja! Sastrēgumi šiem bijuši, nebijuši, veikli manervējot starp mašīnām diezgan ātri tiek uz priekšu (esmu ievērojis, ka vietējie kaut kā slinki reaģē uz visādām sirēnām, bet tikai bākugunis vienkārši neņem pierē, bet ik pa laiciņam ir kaut kādi blokposti, kuros izlases kārtībā nodzen malā krata. Parasti kāda bruņotu militāristu nodaļa stāv netālu, šaujamie rokās, stobri vērsti apturētā auto virzienā pret zemi, pirksts blakus gailim. Sajūta tāda – viena lieka kustība un vadītājs ar pavadoņiem jau ir ceļā pie Pētera, visi caurim caurumos kā tādi duršļāki...). Katram bombeirosu mocim vertikāli piestiprināts ugunsdzēšamais aparāts apm. cilvēka augumā. Domāju, ka vieglo autiņu, ja viņš nav kārtīgi iededzies, šitādi nodzēstu kā nieku. Nonākuši galā sakrāmējamies un sākam piešaudi. Ieva galīgi sacepusies – zona te esot, te neesot un tie Apeiroņa žurnalisti, tā vietā, lai pakatītos kas, kur, kad un cikos notiek bombī Ievu ar SMS! Debesis apmākušās, bet samērā silti. Izsauc mūs uz tehnisko apskati. Te viss stingri – katru apskata no visām pusēm, vai forma atbilsts, vai nav kādas liekas reklāmas, vai esošajām reklāmām ir ievēroti noteiktie izmēri. Uz zemes uzzīmēts kvadrāts. Katram jāiebrauc ar ratiņkrēslu kvadrātā un tiesneši uzmanīgi skatās vai viss ietilpst kvadrāta robežās. Liek pacelt rokas un mēra ratiņkrēsla muguriņas augstumu no zemes. Arī loku, bultas, uzpirksteņus pēta diezgan uzmanīgi. Jāuzrāda akreditācijas karte un medicīniskās klasifikācijas dokumenti. Vīriešus un sievietes apskata atsevišķas tiesnešu grupas. Starp tiesnešiem ir arī Ringa. Beidzam piešaudi, sakrāmējam mantiņas, jaunieši dodas uz ciematu, es palieku gaidīt kapteiņu mītingu (sanāksmi). Jāgaida kādas 3-4 stundas. Sāk līņāt un paliek riktīgi vēsi. Savelku mugurā visu, kas bija paņemts līdzi. Kapteiņu mītiņā pa lielam nekā jauna. Pašam prieks, ka sāku uztver kaut kādu jēgu no tā angļu teksta, kurš tiek prezentēts. Ievērības vērtas var būt ir divas lietas: ja nav ierakstīts rezultāts TOTAL lodziņā – diskvalifikācija un ja shoot off abi trāpījumi līdzīgi, līdz 1mm – jāšauj vēl viena bulta un tā vēl un vēl, līdz kāds kļūdās. Ja atšķirība vairāk par 1mm – uzvar tuvākais trāpījums centram. Pēc mītinga vēl jānīkst kāda stunda – pusotra līdz tiek padots transports uz ciematu. Un tā ap 19:00 sākam lauzties cauri sastrēgušai piektdienas vakara lielpilsētai. It kā jau ir tās Rio Olimpiskās joslas, bet pa viņām brauc visi kam nav slinkums... Kad paliek kādas pēdējā 10-15 ceļa minūtes ceļa, pēkšņi nez no kurienes, kauktdami uzrodas ceļu policisti uz močiem, sāk mums riņķot apkārt, štopējot visas sānielas, gājēju pārejas un izdzenājot autiņus, kas mums maisās pa priekšu – pavisam cita braukšana! Pie dzīvokļa durvīm līmlapiņa – 20:00 īsā sapulce. Esmu tieši laikā, nometu pendeles un marš uz sapulci. Ir atlidojusi arī Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente. Galvenais sapulcēšanās iemesls Aigara zelta medaļa. Sveicam viņu, Aigars palaiž pa riņķīti medāli un koka kastīti. Ziniet reāli smaga! Esot pus kilograms... No tā 6 grami tīra Brazīlijā, ar īpašu metodi, iegūta zelta, pārējais sudrabs. Un ja pakrata, medālis sāk tā dīvaini grabēt, jeb skanēt – tas, lai neredzīgie dzird atšķirību starp dažāda vērtību kaluma medaļām, jo katrai cita skaņa, bet ir jau arī rakstīts Braila rakstā. Pēcāk katram liek pateikt, kas ir patīkamākais (vai pārsteidzošākais) ko piedzīvojuši šeit līdz šim. Es saku – domāju, ka mans patīkamākais pārdzīvojums vēl priekšā... Uz šo jauko noti arī šķiramies. Bet nē! Vajag tak visu sačakarēt – Prezidente izsaka lūgumu nepublicēt publiskajos tīklos tādus tekstus kā: „Mēs, kā kārtīgi tūristi, bijām tur un tur, redzējām to un to, izdarījāmies tā un šitā”. Mēs esam atbraukuši ŠEIT STRĀDĀT!!! Nevis izklaidēties un cilvēki ir saziedojuši pietiekoši lielu naudas summu, lai mēs šeit ne jau relaksētos. Vispirms DARBS, REZULTĀTS un tad izklaides! Nu nevaru es viņai nepiekrist! Pirms škiramies tā neuzkrītoši apjautājos airētājiem – kas tas par joku ar tām krokodilu bildēm pilsētas kanālā. Šie izvalba acis – kādi joki! Tie ir reāli krokodīli!!! Viņi dzīvojot to pašu smirdīgo kanālu iztecēs!!! Gribiet ticiet, gribiet neticiet, bet foto planšetē es redzēju... Vēl pēc sapulces ar kaimiņizstabas meitenēm nedaudz apslapinam mēli un gulēt! Rīt 4:00 jāceļas!

Acis vaļā! Smadzenes vēl guļ! Dušas telpa ātri atmodina visas šūnas. Ārā apmācies. Tad laikam beidzot būs tas pamatīgais lietus, kuru visu laiku sola. Taciņa jau iestaigāta – ātri pabrokastojam un esam jau pie busiem. Šorīt jau daudz vairāk ļaužu ir sapulcējušies pirms mums. Pa vienam tiek piepildīti busi un sastādīti rindiņā. Tiklīdz visi busi pilni ar policistu-motociklistu eskortu dodamies ceļa. Īsti jēgas nebija ar sirēnām rīta agrumā piebļaut visu Rio, tāpat uz ceļeim praktiski mašīnu vēl nav, bet vienalga patīkami. Jūtamies tādi svarīgi!... Nonākot galā un savācot no noliktavas pendeles izrādās pie Ievas vairoga visi galdi jau aizņemti. Ginta galā vēl brīvi. Atnesu divus krēslus, bet kamēr staigāju apkārt korejiešu treneris ir par Ievu parūpējies, arī atnesdams divus krēslus!... Visos šeduļos bija rakstīts, ka iesildīties uz kvalifikācijas vairogiem varēsim no 8:00, bet pēkšņi paziņo, ka tikai no 8:15 un tikai piecas sērijas. Paliek tāda nedaudz apčakarēta cilvēka sajūta... No otras puses nav jau nemaz tik slikti – neizšaus Ieva ar Gintu visus labos šāvienus! 9:00 sākās!!! Par Gintu neko daudz pateikt nevaru – praktiski neredzēju kā viņš šauj un kur trāpa. Pirmkārt viņš bija tālu no mums, otrkārt visiem trijiem uz viņa vairoga bija praktiski vienādas bultas... Ieva pirmajā distancē nogāja pārspējot personīgo rekordu un būtu vēl vairāk ja ne četrinieks noslēdzošā sērijā. Mākoņi pašķirās, parādās žilbinoša saule un sāk mūs visus cepināt. Nu otrās distances sniegumu un kopējos rezultātus jau visi esat redzējuši, tos nav vērts atkārtot. Principā jau abi izšāva savu spēju robežās. Kapēc tās robežas ir tik cik ir, ir pavisam cits jautājums un atbildi jāprasa treneriem. Un pēc pilnas programmas! Un nelīdzēs šeit filazofiskais – mēs tak pirmo reizi lokšaušanas vēsturē utt. Šie cipari bija paredzami! Protams, šeit ir Pasaulē spēcīgākie lokšāvēji-Paralimpieši, bet mēs reāli varējām vairāk!!! Bet no otras puses – toties manām ūsām laikam nekas nedraud!!!... Ejot prom no stadiona skatamies rītdienas starta laikus: atkal tā dīvaini – vienā papīrā rakstīts, ka iesildīšanās iespējama no 8:00, tur pat otrā papīrā, ka 8:00 sākas pirmās 1/8 turnīrcīņas MIX komandām... Nolemjam atkal celties 4:00 un doties uz stadionu tāpat kā šodien. Šodien iespējams būs vēl viena medaļa – mūsu karognesējai Diānai metot šķēpu.

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jančuks on Svētdena 11 Septembris 2016, 12:41

Pļavā katram Ievas un Ginta šāvienam bija pievērsta lielāka uzmanība nekā Jaunatnes čempionāta dalībniekiem! Turam par jums īkšķus!!!
fani

Jančuks

Male Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 22.07.11
Postu skaits : 290

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Svētdena 11 Septembris 2016, 19:41

Vainīgs, vainīgs, vainīgs!!!... hvz Kaut kā otrajā sērijā nepasekoju līdzi laikam doh  un Ieva iemauca trijniekā! Evil or Very Mad

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Pirmdiena 12 Septembris 2016, 04:04

Jā!!! Diānai zelts ar Pasaules rekordu! Mums atkal dūmakains rīts. Jau kaut kā pierasts. 4:00 augšā, brokastis, autobuss, brauciens uz šaujamlauku. Nu jau kā pa notīm. Lietu solīja, solīja, bet tā arī nesasolija. Un labi vien ir. Ieva cepās par vācietes biksēm. Es neesmu tik pārliecināts par noteikumiem, lai sniegtu protestu. Arī Ringai nav īsti skaidrības. Viņa konsultējas ar augstāku priekšniecību. Beigu beigās nonākam pie secinājuma, ka īsti precīzi šāda situācija Noteikumos aprakstīta nav... Šodien pa ūdenskrātuvi pārvietojas baltas putu gubas, tā kā tādi mākoņi un smird vienkārši briesmīgi. Šaujamlaukā esam laicīgi bez visiem eskortiem. Vietas pietiekoši. Precīzi 8:00 sākas piešaude. Jau 8:30 mūs sauc uz sacensību lauku. Itāļi pieredzējušāki – pasūta visus aicinātājus un turpina piešauties, a mēs paklausīgie muļķīši stāvam pie ieeja stadionā un nervozējam. Vēl tas idiots tiesnesis kaut ko Ievai klārē, ka varot šaut vienu bultu vai divas bultas, pēc izvēls... Kaut kāds sviets! Beigās šis piekrīt, ka tomēr jāšaujot katram pa vienai bultai. Atņem mums akreditācijas kartes un aiziet. Izejam, nostājamies un sākās. Mēs šaujam pirmie. Gints 9, Ieva 9, Gints 7, Ieva 8, itāļiem 10, 10, 9, 9 = 38... Otrā setā mums 8, 8, 10 un 3... Jā, mana vaina. Pirmkārt bija jāpalūdz, lai tiesnesis nestāv priekšā pulkstenim. Otrkārt bija jāseko laikam, nevis cīņai! Itāļiem 36. Trešajā setā mums 10, 9, 7 un 5, itāļiem 34. 0:6 un viss beidzies. Ieva ar Gintu man pelnīti sabrauca augumā un par sodu 13.09. Gintam nesīšu bultas! Un pareizi arī ir! Tālāk Gints saka, ka viņam šodien pietiek šaut un krāmē loku. Ieva pate nezina ko grib – tad tā kā šaut taisās, tad atkal nē, es kā muļķis lieku loku uz šaušanas līnijas un atkal ņemu nost. Beigās izlemj tomēr arī nešaut – iešot skatīties kā šauj citi. Skatamies pārējās 1/8 cīņas. Karstums tribīnēs baigs. Tagad tīri forši, ka ir tā vēsā telts. Ieeju nedaudz atsaldēties. Ieva saka, ka braukšot uz ciematu, es izlemju palikt – kad vēl būs tāda iespēja izjust šo neaprakstāmo gaisotni. Pie tam esmu stingri nolēmis vēl atgriezties Olimpiskajās spēlēs! Vienkārši vienreiz ir jāsakārto prioritātes! Pēc pārtraukuma ¼, pusfināls un fināli. Tad arī brīnumi sākās. Praktiski visi pa reizei uzšāva kādu piecinieku, sešinieku, bet daži izcēlās īpaši – trijnieki, divnieki, divreiz emmā un vienreiz nosvilpa. Finālā Irānai bija pēdējā šāvienā jātrāpa astoņi, viņa atlika un tad iemauca sešiniekā... Ejot uz busu es redzēju Irānas treneri – viņš sēdējā sakņupis un tik bezpalīdzīgi nelaimīgs... Domāju, ka ar to sešinieku viņš zaudēja summiņu ar kuru varētu gadu barot ģimeni... Pārsteidza Mongolija. Šāva viņi vienkārši briesmīgi – četrinieki, sešinieki, emmi un no 11.vietas kvalifikācijā uzšāvās uz 4.vietu Paralimpiādē!!! Būtu mūsējie kvalifikācijā... Ak jā, kas būtu, ja būtu! Aizmirstam! Tumsā esmu atpakaļ ciematā. Tuvojoties teritorijai skatos – mans tapīrs ganās! No rīta, kad stāstīju Signei (fizioterapeiti un palīgs Gintam pie bultu savākšanas). Par to dzīvo radību, viņa uz mani skatījās kā uz jukušu. Fiksi izeeju kontroli un rikšoju pa sētas iekšpusi atpakaļ pie iebraucamā ceļa. Ir! Ganās! Paņemu kameru un viņu iemūžinu, lai neviens neteiktu, ka man gļuki! Jā... Kamera! Pievīla mani šodien kamera – visu ko pa dienu safilmēju PAZUDA! Gan mūsējo cīņa, gan visi garām šāvieni, apbalvošana, viss (cenzēts) pazuda!...

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Pirmdiena 12 Septembris 2016, 15:53



Lai neviens neteiktu, ka es runāju pa tukšo!  harumph

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jānis Bērziņš jun. on Pirmdiena 12 Septembris 2016, 16:00

Tā gan man šķiet ir kapibara. https://lv.wikipedia.org/wiki/Kapibara

Bet labi raksti. Siguldā arī jūtam  līdzi. lv

Jānis Bērziņš jun.
Moderators

Male Dzīvoju : Sigulda
Klubs : Stiegra
Šauju ar : Falco Trophy with carbon 70'' 35lbs.
Piereģistrējos : 15.09.08
Postu skaits : 838

http://skstiegra.wordpress.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Pirmdiena 12 Septembris 2016, 19:19

Paldies!  Twisted Evil Precīzi pielabots labs tieši tāds tas zvērs arī izskatās!!!  Very Happy

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Dainis on Pirmdiena 12 Septembris 2016, 21:28

Kā teica Karlsons – mieru, tikai mieru.

Eduards Lapsiņš rakstīja:Pie tam esmu stingri nolēmis vēl atgriezties Olimpiskajās spēlēs! Vienkārši vienreiz ir jāsakārto prioritātes!  
Nu tad gaidam Tavu startu Olimpiskajās spēlēs. Lai izdodas!

Eduards Lapsiņš rakstīja: Pievīla mani šodien kamera – visu ko pa dienu safilmēju PAZUDA! Gan mūsējo cīņa, gan visi garām šāvieni, apbalvošana, viss (cenzēts) pazuda!...
Nesapratu vai pazuda kamera vai uzfilmētie faili. Ja pazuduši tikai faili, tad tos viegli var nolasīt/atjaunot no kartes, ja vien nav nekas pa virsu safilmēts/ierakstīts.

Dainis

Male Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 06.08.13
Postu skaits : 85

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Otrdiena 13 Septembris 2016, 03:23

Jā, nobruka atmiņas karte, jau vairāki hakeri pieteicās palīgā, bet Tev protams priekšroka!!!  Very Happy 

Ieradumam spēks! Šodien varētu pagulēt, bet kas tev deva – 6:00 esmu augša. Vāļājos, vāļājos, kamēr Ieva dod ziņu, ka varam iet brokastīs. Jūtos depresīvi štruntīgi, bet laikam jāsaka tā: jūtos kā parasti pēc neveiksmīga starta, starptautiskajās sacensībās. Baidos vienīgi, ka drīz jau šādas sajūtas sāks palikt par normu... Jaunieši vēl nav izlēmuši vai dosies šodien uz treniņu vai ne. Man nav viedokļa. Ir sajūta, jo mazāk maisos notikumos, jo labāk. Tāda negaidīta svētdiena pēkšņi ienācās. Un plānoju izmantot šo brīvo brīdi, lai uzrakstītu vēl kaut kaut ko, kas kaut kā neuzrakstījās iepriekš, lai samaksātu kaudzi ar rēķiniem, sāktu rakstīt izlases treniņplānu (a varbūt arī nav vērts?...) un plānot ko darīt rudenī ar jauno grupu. Tad vēl jāizlemj kā paliek ar to Žuviec. Rādās, ka šo pasākumu arī vajadzēs kancelēt – kaut kā polis neliekas ne zinis un pa lielam nekas nenotiek... Bet doties uz dullo tādu gaisa gabalu ar bērniem arī nav prāta darbs. Jaunieši izlemj šodien ņemt brīvu, jo Ieva arī jūtas apslimusi un ārā nežēlīga tveice. Tātad man brīvdiena!!! Tā arī visu dienu novāļātos, bet kas tev deva. Kaut kāda melnā strīpa iestājusies: rēķinus no šejienes samaksāt neizdevās – konts nobloķējās, domāju izmantošu iespēju uztaisīt personisko Rio sportistu dzerampudeli. Man viņu nafig nevajag, bet jaunākajam dēlam gan būtu prieciņš. Aizeju, iestājos rindā, priekšā amerikāņi koķetē ar meitenēm, piereģistrē manus datus (jo katrs drīkst taisīt tikai vienu pudeli) un lūdz ievadīt digitāli tekstu. Es kā tāds āpsis sāku izpausties – Dēla vārdu, uzvārdu, viņa florbola komandas nosaukumu un īsu novēlējumu. Izrādās uz pudeles drukājas tikai tā pēdējā rindiņa!!! Gints vārtās pa gultu un tūlīt no smiekliem nobeigsies!!! Vēl lielāka histērija šim uznāk, kad ierauga, ka Latvijas karodziņa vietā, tās amerikāņu aplaimotās čiksas ir uzlipinājušas USA karodziņu!!! Kad Ginča jau kļuvis zili zaļš no smiekliem vēk izdveš – tev jāiet uz baznīcu svecīti nolikt. Kaut kā tev galīgi neiet... Gribot negribot jāpiekrīt, jo pakojot ārā izmazgātās drēbītes, domāju, kas tā par saņurcītu grīdaslupatu man te iesmērēta? Izrādās manas parādes formas lina krekls! Izskatās tiešām briesmīgi! Vienīgais prieks, ka tīrs... Tātad par to ko nesanāca uzrakstīt. Notiek kvalifikācija. Ieva izšauj sēriju, it kā pat labu sēriju, bet ar acīm rāda man kaut kādas zīmes. Es neko nesaprotu... Izrādās taiming sistēma nobeigusies! Domāju, interesanti, kā viņi tagad izies no situācijas. Izgāja godam - pa skaļruni paziņo: atlikušas 30 sekundes, 20 sekundes, 10 sekundes, 9, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1, 0 un visi dodas pēc bultām. Vēl viens novērojums. Paralimpiāde iet pilnā sparā, bet paralēli tiek izmisīgi pielabots tas, kas nav pabeigts vai jau nobeidzies  – kaut kur kaimiņos kaut ko intensīvi urbj un dauza (par kanalizāciju es jau izteicos), uz celiņiem līmē svītras un pumpainos paklājiņus neredzīgajiem, šur tur no zemes rēgojas kaut kādi vadu gali, uzliktā zāles velēna un zemē iebakstītie koki palikuši manāmi dzeltenāki, pat neskatoties uz laistīšanu viņiem visticamāk ilgi nav palicis... (līdzīga aina ar stādījumiem bija arī Baku). Viens no liftiem pie nultā stāva, kaut kādu pēdējo metru, veic brīvā kritienā (ārkārtīgi ņirdzīgi dzirdēt sieviešu spiedzienus, pats arī izbaudīju – vēderā saturs ne pajokam salecās...). Bet cilvēks pamazām pie visa pierod... Arī pie tā, ka ejot iekšā ārā no mūsu dzīvojamā kompleksas, pie vārtiem vienmēr stav bariņš cilvēku, no apkalpojošā personāla, ar paceltām rokām un viņus nesteidzīgi pārbauda ar metāldetektoru. Pie nenormālās smirdoņas, kura praktiski nepazūd, bet maina tikai intensivitāti un parfīmu buķetes sajaukuma kaleidaskopu. Neviļus iešaujas doma, a kā viņi te dzīvo ikdienā? Kad nav Olimpiādes. Kad nav apsargu, policistu, armijas - uz katra stūra pa bruņotu vīru bariņam?... Vai arī tāda viņiem ir ikdiena?... Bija ienākusi Zane (delegācijas vadītāja). Gints viņai pastāstīja par manis redzēto kapibaru (šovakar ar Gintu gājām viņu lūkoties – ne! Kas tev deva! Nav!) Zane savukārt stāstīja, ka bijusi uz citu viesnīcu, ciemos pie mammas. Sēdējušas, pļāpājušas, pēkšņi no apstādījumiem izlīdis kaut kāds varānveidīgais un šaudot šķelto mēli mierīgā garā aizlāčojis viņām garām. Man patika viņas emocionālais komentārs – te viņi vazājas kā pie mums Purčikā kaķi!!!... Un nobeigumā atkal nedaudz pārdomām. Satikām šodien vēl vienu skaistu meiteni, kurai uzreiz zem nabas sākas ratiņkrēsls... Gints teica – tad jau ar mani nav nemaz tik slikti! Un es padomāju – tad ar mums, pārejiem, ir vienkārši brīnišķigi!!! Rīt Ginta diena. Lai viņam izdodas, cik nu labi tas ir iespējams!!! (Latvijai trešā medaļa – lodes grūdējam Edgaram SUDRABS!!!)

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Janis Apsitis on Otrdiena 13 Septembris 2016, 13:51

Ginčam jāiet uz visu banku- un trenerim jāpielieto visas iespējamās metodes pretinieka iebiedēšanai, demoralizēšanai un destabilizēšanai.   Varbūt amerikāņu karodziņš uz pudeles ir laba zīme - kā nekā irāņiem no amerikāņiem ir dikti bail :-) un ja aiz mūsējā stāv lisijs ar amerikāņu pudeli - tur var nobīties ne pa jokam...

Vakar pļavā pat klibais kaimiņu līdaku slepkava "Arvīds" teica, ka dikti par jums piedomājot - tā kā...

Turam īkšķus... Viss būs...

_________________
Bet Apsītis teica...

Janis Apsitis

Male Dzīvoju : Riga, Jurmala
Klubs : Amazones
Šauju ar : Hoyt Formula Prodigy 25" + Hoyt Quatro 40# Medium
Piereģistrējos : 21.05.08
Postu skaits : 1198

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Jančuks on Otrdiena 13 Septembris 2016, 14:11

Zini, aiz melnās strīpas VIENMĒR nāk baltā, nu i labi, ka melnā izpaužas vien nepatīkamos sīkumos.

Jančuks

Male Dzīvoju : Rīga
Klubs : Amazones
Piereģistrējos : 22.07.11
Postu skaits : 290

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Trešdiena 14 Septembris 2016, 04:41

Diena sākās pēc plāna. Vai arī tā man tikai likās...

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Eduards Lapsiņš on Ceturtdiena 15 Septembris 2016, 02:34

Tātad, diena sākās pēc plāna. Vai arī tā man tikai likās... Ārā silts, pat ĻOTI!!! Un vējšs, tik spēcīgs, ka daži ratiņnieki (ar platākām mugurām) izmanto pūtienu kā dzinējspēku. Ieva īsti nav sapratusi cikos mēs ceļamies un solījās pievienoties, cik tik ātri varēs. Doma, ka mums nav cerības, mani vajā jau vairākas dienas. Dzenu viņu prom kā tik varu un mēģinu darīt visu ko varu, bet kaut kā nesanāk. Kaut kā arī mūsējie neņem, pretī to ko mēģinu dot. Un tādu treknu domu zīmi maniem lēmumiem pēc Rio ievelk neviļus noklausīta saruna busā: Gints jautā Ukrainas sportistei – a ko tu, tev tak šodien brīvs? Viņa atbild – nezinu, treneris teica, ka jābrauc! Man attiecībās ar mūsu sportistiem viss nez kapēc notiek otrādi – visi mani māca, kas jādara!!!... (protams izņemot dažus). Stadionā redzu brīvu vietu uz 3.vairoga. Fiksi nolieku Ginta binokli. Viss! Aizņemts! Mūsējais! Tad pamanu, ka Gints ir ne pajokam uzvilcies. Ko tu noliki to binokli tur!? Es negibu tik tuvu irānim šaut! Nes kaut kur tālāk! Nekurnot aiznesu binokli uz nākamo brīvo vietu – 17.vairogs. Pēc brītiņa skatos Signe nes atpakaļ, jo ir parādījusies vieta uz 7.vairogu. (tāds stulbs vairogs, apmēram pa vidu starp abiem celiņiem, pa kuriem var tikt augšā uz tā podesta un tas podests tāpat šūpojas, kā manējais uz Pļavas) Pēkšņi Gints iesauces – re, uz 1.vairoga atbrīvojusies vieta! Bļin! Bet tas taču ir atkal blakus irānim!!! Beigās tomēr iet uz 7.vairogu. Izšaut izdodas kādas 10 sērijas. (starp citu kvalifikācijas laukā, kurš tagad kalpo kā iesildīšanās lauks, signālus dod bez skaņas, tikai pulkstenis, pie tā arī jāpierod!) Nāk brīvprātīgie mūs aicināt uz sacensību lauka. Un tagad rakstu lieliem burtiem – NOTEIKUMI IR JĀZINA! VIŅUS MAINĪS TIKAI NĀKAMAJĀ KONGRESĀ! TO KO STĀSTA TIESNEŠI IR JĀLAIŽ GAR AUSĪM! PAŠAM JĀZINA CIK LAIKA IR PALICIS LĪDZ STARTAM UN TAD JĀPLĀNO KO UN KĀ DARĪT! Tā kā Gints ar Ievas loku pašaut nevar, ņemam līdzi rezerves plecus. Mani brīvprātīgais aizved aiz mērķiem uz vairogtiesnešu mājiņu. Vēl notiek iepriekšējā cīņas pirmais sets. Atkal noņem akreditācijas karti, iedod tādu apģērbam virsū uzvelkamu, lielu maiku ar nummuru 2 – Ginta vairogs. Sēžu, skatos kas kā notiek. Priekšā četri lieli monitori. Augšējā, kreisajā ir FalcoEyes sistēma, kas automātiski nosaka un parāda bultas trāpījuma koordinātes mērķī, labajā var redzēt šāvēju, abos apakšējos attiecīgi abus mērķus tuvplānā. Viss notiek zibenīgi – sportists izšauj, vairāki tiesneši skaļi paziņo trāpījumu (tas nepārprotami ir redzams gan pēc koordinātēm tajā FalcoEyas sistēmā, gan mērķī) un tiesnesis kas sēž starp abu šāvēju pārstāvjiem protokolā piefiksē trāpījum. Kad šauj pēdējo bultu tiesnesis kas fiksē trāpījumus ar abiem pārstāvjiem jau ir pie izejas. Tikko pēdējā bulta izšauta, visa grupa iet ārā pie vairogiem. Kāds no tiesnešiem vēl pakaļ nosauc pēdējo trāpījumu, kuru pa ceļam tiesnesis piefiksē protokolā. Pie vairogiem vēlreiz tiesnesis nosauc trāpījumus, salīdzina ar protokolu, pa rācīju paziņo rezultātus, pārstāvji atzīmē trāpījumus, izvelk bultas, pie vairogtiesnešu mājiņas ieliek tās brīvprātīgā turētā tubusā ar attiecīgā vairoga numuru un visi sasēžas atpakaļ pie monitoriem. Pēc pēdējā seta tiek uzlikts jauns mērķis, nokalibrēta FalcoEyas sistēma un nākamais starts! Kā pa konveijeri. Sēžu skatos, sēžu brīnos, a mūsu pretinieka pārstāvis ta nav! Tiesneši to uztver mierīgi, nozīmē vienu no brīvprātīgajiem, tas jau taisās vilkt mugurā krekliņu ar Nr.1, kad uzrodas irānis. Sākās! Monitorā redzu kā iznāk Signe ar Ginta loku, visu laiku tramīgi skatās ko dara pretinieka treneris un dara tā pat – noliek loku pie šaušanas līnijas un nostājas trenera laukumiņā. A kur ir rezerves pleci?... Laikam pie Ginta ratiņos. Izbrauc Gints, nostājas pozīcijā, piekārto loku. Komentētājs iepazīstina ar atlētiem, tribīnēs ovācijas, Gintam jāšauj pirmajam. Skatos, johaidi! Gints drudžaini velk vēl pirkstos uzpirksteni un loka turētāju. Satraukumā tas tik veikli nemaz nesanāk, bet tiesnesis pagaida, ļauj paņemt rokās loku un tad dod signālu. Abi ielādē, viens signāls, Gints atvelk, tirinās, tirinās un bāc zilais. Piecinieks! Irānim astoņi. Skatos, Gints lādē, atvelk, paliek 5, 4, 3, sekundes – šāviens, deviņi! Trešais šāviens, atkal lādē, atvelk, 7, 6, 5 sekundes – šāviens, desmit! Mēs vadībā 2:0. Domāju, vot malacis Gints, tomēr ņēmis vērā ieteikumu vienalga kas, vienalga kā, bet vilkt un šaut! Laikam izdomājis sev speciālu taktiku – sagaidīt signālu, kamēr ielādē un sagatavojas jau atliek mazāk par 10 sekundēm un tad jau nav vairs laikam tēmēt, tirināties, atliek tikai vilkt un šaut. Tālāk jau tik gludi negāja un sausais atlikums 2:6 irākieša labā. Žēl protams, bet objektīvi! Parakstu protokolu un atgriežos tagadējā treniņlaukā, gaidu mūsējos. Mūsējie nāk ar pārmetumiem – kur tu biji, mēs tevi gaidījām, nervozējām!!! Kā kur biju!? Sēdēju vairogtiesnešu būdā, kur man arī bija jābūt! Izrādās, tie debīlie tiesneši, pirms iziet laukumā Gintu terorizējuši – kur jūsu pārstāvis, cik ilgi var gaidīt, tā, vārtus taisam ciet, ilgāk negaidam! Ar to vēl par maz! Pienāk vēl kaut kāds tiesnesis un iestāsta Gintam, ka viņš var lādēt tikai tad, kad jau ir signāls ar 20 sekundēm un deg zaļais, tā kā miksos. Kaut kāds murgs!!! Un tādēļ Gints tik jocīgi šāva, a es ta sapriecājos, ka viņš manī ieklausījies... Un plecus arī nav atļāvuši ienest... Otru loku var, a nekādas rezerves daļas ne! Arī tas zināšanai. Savācam savas pekelītes un ejem skatīties kā citiem veicas. Te kaklā uzkrīt kaut kādi žurnālisti! Protams tas ir arī mūsu interesēs un viņiem tiek veltīts tik laika cik nepieciešams. Iestājas pusdienas pārtraukums. Ko te divas stundas nīkt? Izmantosim laiku lietderīgi un aizkāpsim uz vietējo veici. Domāts, darīts, bet jāsaka atkal – ui, nevajadzēja tā darīt, nu nevajadzēja!!!... Izejam no stadiona un pēc digitālās kartes dodamies ceļā. Pieredze jau ir – ik pa brītiņam ielūkojamies, vai ejam pareizi. Nu ja, atkal uz otru pusi! Pagriežamies vajadzīgajā virzienā un pēdējo reizi zīmes mums rāda – nevajag tā darīt, nevajag! Nonākam pie kaut kāda tuneļa, gājēju celiņš tā arī beidzas ar pamatīgu dzelzs barjeru. Tālāk ceļu var turpināt tikai pa ceļa otru pusi. Ejam atpakaļ līdz gājēju pārejai (pats jau es varētu tikt pāri, bet ar ratiem...). Tā, pāri esam tikuši. Tunelī gājēju celiņš šaurs un kādu 1,5 metru virs braucamās daļas. Pretīmnākoši, lai izmainītos ir spiesti iet sāniski, daži jaunekļi lec uz margām, lai palaistu garām Gintu. Pēc tuneļa ceļš klāts ar tādām kā sadauzītu flīžu lauskām betonā. Īsti gludi nebraucās, bet iztikt var. Esam kaut kāda centra pilsētas daļā, rinķī apkārt krodziņi, visādi veikaliņi, uz trotuāriem sēž dažādi krāmu tirgoņi, nu gluži kā pie mums 90smitajos... Atrodam lielveikalu, iepērkam vietējo dziru un dodamies atpakaļ uz stadionu. Un tikai pie ieejas man attausa gaisma – MĒS TAK EJAM UZ OLIMPISKO STADIONU!!! Uz stadionu, kurā pat plastmasas ūdens pudelīti nevar ienest! A kas mums somā!?... Protams pie caurlaides mūs aptur. Gints piedāvā visu izmest. Es viņam saku – Tu ko!? Galīgi apstulbis!!! Kaut ko tādu piedāvāt ekspadomijas pilsonim! Kas kino neesi skatījies!? Atceries filmu „Nacionālās makšķerēšanas īpatnības” (jeb kaut kā tamlīdzīgi), kur zemūdeni ar ugunsūdeni darbināja. Tur bija apmēram tāds teksts – da es par tādu lietu galvu tev noraušu!!! Tā nu paliekam ar Gintu katrs savā žoga pusē. Dodos pie busu iebrauktuves ar domu var būt caur turieni varētu tikt iekšā, bet tad manī attaust gaisma – nevajag lauzties aizslēgtās durvīs! Pie tam uz sienas milzīgs plakāts vēsta ko var un ko nevar ienest stadionā. Un mana bagāža 99% atbilst sarakstam ar to ko nevar... Aizmirsu piezīmēt – karstums nežēlīgs! Stāvu ēnā un domāju ko tagad darīt? Paskatos kartē, līdz ciematam 24 km. It kā jau nav baisais gabals, bet pa ceļam tie kalni... Un nav tie gadi, kad ar automātu, pilnu mugursomi, šinelī, pa sniegu līdz ceļiem 20 km desot! Apeju apkārt stadionam. Jā... Arī pie izbrauktuves nebūtu prāta darbs bāzties ar šādu kravu garām bruņotiem vīriem iekšā. Varētu ar kādu sabiedrisko, bet ne es zinu ar kādu, ne man tās valodas, lai pajautātu. Tāda bezcerīga situācija... Atceros, ka braucot it kā metro staciju redzēju pa ceļam. Jā, metro gan derētu. Atceros Maskavu, galvenais tikt līdz aplim un tad var par to pašu naudiņu nonākt jebkurā pilsētas daļā un ja es nokļustu pāris kilometru rādiusā ap ciematu, tad tā jau būtu pavisam cita lieta! Eju, eju, priekšā kaut kādas platas trepes, strauji uz leju. Otrā pusē tādas pašas uz augšu. Ne pārlekt, ne appiet. Kādreiz bijusi ieeja gājēju tunelī, tagad tumelis ciet, tik bedre ar trepēm palikusi. Noeju lejā, uzkāpju augšā, sirds pa muti ārā! Gabaliņu uz priekšu betona soliņi, karsti kā cepešķrāsns. Piesēžu, palūkojos kartē, tur, kur gribu iet netieku, jo priekšā kārtējais stadions ar visām drošības zonām... Meklēju kādu tuvāko metro staciju – kartē neuzrādās... Beidzot atrodu Central steišen. Domāju, nu tur taču jābūt kaut kādai informācijai. Nospraužu maršrutu un dodos ceļā. Jāiet cauri diezgan bomžīgam rajoniņam. Cilvēki tā drūmi caur pieri noblenž man pakaļ. Nav īpaši omulīgi, bet esmu apņēmības pilns! Un kā citādi, lai skatās uz cilvēku, kuŗš viss vienos sviedros, elsdams pūsdams brien gar tavu dzīves vietu sarkanbalti raibs kā tāds papagailis! Netīšam piesitu ar tīkliņu pie kājas vienam dūšigam ieziemietim. Šis mani nozākā par gringo (vai kaut kā tamlīdzīgi), es viņu pasūtu. Tā arī draudzīgi šķīrāmies. Nākamais šķērslis nenormāli plata iela, kurai jātiek pāri. Mēģinu pie zaļā, pa gājēju pāreju, tieku tikai līdz 1/3, atkal sarkanais. Skatos pārējie ignorē un dur tik pāri. Izmantoju brīdi, kad autiņus neredz un sekoju viņu piemēram. Pēc kartes spriežot jāpaiet kādu km uz priekšu, tad pa kreisi un pēc kvartāla atpakaļ. Tuvojoties pagrieziena punktam nonāku mūsu autoostai līdzīgā vietā – biezā slānī busiņi, kaut kāds haotisks tirgus un tādi šaubīgi tipiņi riņķī apkārt. Ņemu piemēru no vietējiem, piespiežu iepirkumu maisu pie krūtī, mugursomā vienalga nav ko īsti zagt un laužos cauri pūlim, ignorējot visādus uzsaucienus un atkratoties no dažādu roku tvērieniem. Vēlreiz padomāju – nu kas mani dīdīja iet uz to veikalu!?... Tālāk ceļš ved pa tādu interesantu trotuāru – gar ceļa pusi taisna barjera, gar otru augsta sēta uz betona pamata, bet taisīta tādiem līkločiem. Ātri vien sapratu kāpēc – ja tev nāk pretī, tu savādāk nevari samainīties. Vai nu viens vai otrs pagaida līkloča platajā vietā un tad katrs dodas tālāk pa savu ceļu. Fu! Pagrieziens! Krustojumā bars ar bruņotiem vīriem, izeju viņiem cauri un skatos jā! Ir! Central steišen! Priecīgs dodos iekšā. A tur tāds pats tirgus, tikai civilizētāks – dažādas būdiņas, veikaliņi, kioski (tāds novērojums: ja vajag piesmēķēt (smēķēšana nogalina!) pieej pie kioska un tev izsniedz ķēdītē iestiprinātu šķiltavu), visādi ielu tirgotāji ar savām ratveidīgām platformām. Beigu beigās nokļūstu līdz lielai hallei, kuras vienas malā stāv vesela strīpa ar vilcieniem – kāp iekšā, kurā gribi! Sāku pētīt maršrutu sarakstu. Nu neko viņš man neizsaka. Pilnīgi sveši nosaukumi. Pienāk viena jaukundze. Vai varu palīdzēt? Saku jā, gribu nokļūt Olimpiskajā vilidžā. Šī saka – nē! Ar šiem vilcieniem var apceļot Brazīliju. Man jāiet tur tai virzienā, tad uz leju un tur būšot kaut kāds subvei. Saku paldies un eju. Nonāku pazemē. Jau kaut kas pazīstams – automātiskās barjeras, kādas parasti ir metro stacijās. Katram paralimpietim (un pavadošajam personālam) tika izsniegta braukšanas kartiņa četriem braucieniem. Iestājos rindā, pielieku savu kartiņu pie aparāta – darbojas! Tā, bet ar kādu metro un uz kuru pusi? Jaunkudzes iedvesmots dodos pie vēl vienas un prasu ceļu. Šī samulst un sauc palīgā puišus. Tie tādi labsirdīgi – ilgi un pamatīgi stāsta, bet saprotot, ka man ar to saprašu nu tā, ne visai, paņem metro karti un visu sazīmē. Vēl kaut ko uzjautā, es neko nesaprotu, šie tik nosaka – ā! Tev tak ir akreditācijas karte! Laimīgu ceļu! Iekāpu vagonā, braucu, skatos pieturu sarakstā, pētu iedoto karti – kaut kas nelīmējas kopā. Uzrodas viens izpalīdzīgs jaunēklis un saka, ka šis metro ir ar kaut kādu saīsināto maršrutu. Pēdējā pieturā jākāpj ārā un tad ar citu vēl jābrauc uz priekšu. Kopā sagaidam to citu un braucam tālāk. Vēl pēc pāris pieturām viņš man parāda uz kuru metro jāpārsēžas. Barucu, braucu, braucu, braucu nu jau sāku saprast sistēmu. Izkāpju gala stacijā. Tālāk var braukt ar nākošo metro tikai tie, kuriem ir biļetes uz sacensībām vai kā man – akreditācijas karte. Izeju caur militāram kordonam un nonāku svaigi izbūvētā stacijā. Un vilcieniņš arī pavisam svaigs! Tāds kā viens garš, garš vagonus, nu bet ļoti garš... Pirms pēdējās pieturas viņš iznirst no pazemes un piestāj pie mstiska BRT. Izrādās BRT ir tāds kā autobusu metro. Viņi brauc krustām šķērsām starp Olimpiskajiem stadioniem ja neizej ārpus slēgtajām teritorijām – vari braukāt kaut visu dienu. Iekāpju busā un braucu. Netīšam uzkāpju uz kājas kādai jaunkundzei, kura sēž ar bērnu klēpī. Atvainojos. Šī izslidina no kleits izgriezuma pupu un iestūķē sīkajam ģīmī. Novēršos, bet urķī tāda ziņkāre, ka nevaru izturēt. Pašķielēju ar acs kaktiņu vienreiz, otreiz – nu reāli baro to sīko ar krūti. Tas viss jau būtu štrunts, man ir bariņš ar bērniem un man ir kaut kāda saprašana par bērnu barošanu, bet te reāli kaut kas nav riktīgi. Pablenžu vēl pāris reizes. Beidzot pieleca! Ar mammīti viss kārtībā, bet tam bērnam ir gadi trīs kā minimums! Pilna mute ar zobiem un mati kuplāki nekā Gintam! Var būt kaut kāds akselerāts... Visas šaubas pazuda, kad šī beidza barot, no somiņas izvilka banānu, atlobīja un iedeva sīcim. Tas mierīgi satver un lopcī iekšā. Zīdaiņi tā reāli nedara! Bus apstājas un visi kāpj ārā. Kaut kāds dūšīg vīriņš (jāsaka, ka te nospiedošais vairākums ir dūšīgi) kaut ko bļaustās pa megafonu un visus trenc uz no celtniecības stalažām uztaisīta tilta. (es visu laiku nevarēju saprast – kāpēc pilna pilsēta ar tādiem tiltiem. Sajūta, ka uz Rio ir savestas tās stalažas no visas Brazīlijas. Izrādās tie BRT busiņi brauc pa speciāliem maršrutiem (betonētiem celiņiem) garām satrēgumiem utt., bet tad, kad šis trādirīds būs beidzies tos tiltiņus mierīgi izjauks un būs vienkārši plata iela ar kādām četrām, betona papildjoslām. Ielūkojos kartē, esmu kādus 2,5 km no galamērķa. Eju pie dūšigā apjautātie uz kuru pusi jāiet. Mani apsteidz vēl kāds tādā pašā formā tērpts jaunēklis un metas dūšigajam vīriņam ap kaklu. Pagaidu, kad šie beigs maigoties un prasu kur ir Olimpik vilidž. Jauneklis man norāda uz kādu no busiem un saka – divas pieturas. Teciņiem aizeju uz norādīto busu, iekāju un laimīgs braucu. Bet kas tev deva! Jūtu, kaut kur ne tur braucu. Ieskatos kartē – kā tad! Pretējā virzienā! Nu jau es gudrs, kāpju āŗā un gaidu busu uz pretējo pusi. Tas (cenzēts) nogriežas pa labi un aizved mani jau 17 km attālumā. Atkal kāpju ārā un gaidu busu, kas brauks pretējā virzienā. Pētu karti un mēģinu uzstādīt jaunu maršrutu. Manu darbošanos piefiksē divas meičas. Izrādās viņas ar kādu laiku braukā šurpu turpu pa dažādiem maršrutiem un nekādi nevar trāpīt kur vajag. Tagad karti no rokām neizlaižu un sekoju līdzi kur braucam. Kādu gabalu viss notiek kā tam jānotiek, bet pēc brītiņa buss atkal griež prom uz otru pusi. Līdz mājām kādi 14 km. Vismaz rajons atpazīstams! Katru dienu pa šo ielu braucam uz stadionu un atpakaļ. Lecam visi trīs ārā. Viņas paliek gaidīt nākamo busu, es saku, ka man pietiek un iešu kājām. Viņas tik galvu nogroza, bet es sparīgi sāku kustināt kājas. Karti turu pa tvērienam un skatos – ļoti strauji tuvojas galamērķis, bet ir tāda dīvaina sajūta, ka virziens nav īsti labs. Vēl padomāju – var būt kaut kā pa taisno mani grib izvest, bet eju es galīgi šķērsām, un tikai kādi 4 km palikuši. Apstājos ēnā un vēlreiz iestādu galamērķi. Cita lieta, atkal tie paši 17 km! Kaut kādā brīdī esmu iespaidījis kā galamērķi iepriekšējo pārsēšanās vietu no viena busa otrā. Nu gan izeju atpakaļ uz lielo ceļu un sāku cilpot man zināmā virzienā. Diemžēl tik viegli necilpojas. Viens ir busu braukt policijas eskorta pavadībā, bet pavisam cits gar malu iet caur visiem blokpostiem ar bruņotiem ļaudīm. Varētu vēl reizi ar busu mēģināt, bet esmu spītīgs – un ja nu vēl kaut kur tālāk aizved?... Tā nu eju, eju, saulīte iet uz rietu, paliek maķenīt vēsāks, rīklē viss pārkaltis, bet publiski skalot rīkli ar to kas man somā Latvijas sarkambaltajā treniņtērpā kauns. Nočāpoju vēl pamatīgu gabalu, saulīte pavisam zemu un ļaužu uz ielas arvien mazāk. Noriskēju un nogriežu pamatīgu stūri gar pašu smirdīgo dīķi, ezeru vai cita tipa ūdenskrātuvi, te arī atrodu klusu vietiņu, kur piesēst un veldzēt slāpes. Tad ar jaunu jaudu dodos tālāk. Tālumā var redzēt augstceltnes – mūsu mājas. Pieejot tuvāk pārliecinos, ka šīs vēl nav mūsu mājas un līdz tumsai galamērķi nesasniegt!... Čiks! Saulīte iekrīt aiz kalniem un ielās iedegas spuldzes... Vēl pēc laiciņa paliek pavisam tumš. Jātiek pāri ielai. Iela platum plata un ir jau pieredze, ka ar vienu piegājienu pāri netikt, bet tālumā redzu kārtējo, no celtniecības stalažām celtu gājēju pāreju. Priecīgs dodos tālāk. Prieki beidzās ļoti drīz – pāreja jau nu ir, bet gan uzeja, noeja viņai ir aiz žoga un domāta tikai BRT pasažieriem! Paeju vēl kādu gabalu uz priekšu, bet nē, labāk vien iet apakaļ uz to gājēju pāreju, jo cik atceros, skatoties pa mūsu istabas logu, Olimpiskā ciemata tuvumā pāri ielai noteikti netikšu! Kaut kādi vietējie, kas tup ietves malā, tā jocīgi noblenž man pakaļ, a man jau viss pie vienas vietas. Tieku pāri ielai vienā vilnī ar vietējiem, piekāšot kādā krāsā deg luksaforu ugunis un esmu jau gandrīz galā. Lūk arī pēdējais bruņoto vīriņu blokposts. Sekoju vietējo paraugam un speros šiem pa vidu cauri. Un esmu klāt! Redzu mūsu balkonu ar sarkanbaltsārto karogu, sirdī ielīst laimes sajūta. Pēkšņi atkal kāds uzsauc – ei, latvieti! Kaut kāds jauneklis saka, ka aizmirsis akreditācijas karti un gribot tikt iekšā. Esmu noguris kā suns un viņam pikti atbildu, lai zvana delegācijas vadībai, es palīdzēt nevaru. Un negribu!!! Būtu vēl kāds no mūsu delegācijas, bet tā, kas viņu zin, kas viņš tāds... Man šodienai piedzīvojumu pietiek ar atliektiem galiem! Gints mani istabiņā sagaida tāds laimīgs, laimīgs. Es tik izmetu – kas tur 24 km? 7 stundas un esmu mājās! Tā šis stāsts no mutes mutē arī aizgāja, ka es visu to gaisa gabalu ar kājām emu atnācis. Nu ļauju arī viņiem tā domāt, kaut vismaz pusi nobraucu ar visādiem sabiedriskajiem. Nedaudz atvelku elpu, nomainu sviedros izmirkušo apģērbu un eju vakariņās. Ēstuves zālē sparīgi tarkšķ prežu automāts. Ļaudis nekautrējoties gatavojas nakts miegam. Acīs iekrīt viena leduszemes (Islandes) pārstāve, ārkārtīgi apspīlētā treniņtērpā. Nu ārkārtīgi apspīlētā! Bet meičai nav ne vainas – viss savās vietās un no mātes dabas dāsni apveltīts! Arī viņas darbības ap automātu nepārprotami liecina par nopietniem plāniem... Gints pievērš manu uzmanību divām ķīnietēm – viena akla, otrai nav abu roku līdz pleciem. Divi cilvēki mēģina aizstāt vienu. Meitene bez rokām saka neredzīgajai, kur iet, ko ņemt, neredzīgā krāmē uz šķīviem ēdienu un palīdz otrai ēst. Tā nu viņas abas, viena otrai izpalīdz, sitās pa šito dzīvīti... Vispār šeit tauta ir ļoti izpalīdzīga! Gan ratiņus piestums pret kalnu, pados ja ko vajag, gan visādi citādi palīdzēs. Pēc vakariņām nedaudz iebaudījām to cauri visai pilsētai stieto dziru. Jāsaka, ka nav no sliktākajām. Tādi spidzinoši kokteilīši sanāca.... No rīta pamodos kā gurķītis. Ne galva bu bu, ne dūša pē, pē. Ievai vēl nav īsti labi un mums ienākas kārtējā brīvdiena. To arī pavadam vārtoties pa gultu. Pēc pusdienvakariņām ar Gintu aizejam uz Glaxy 4D virtuālo briļļu demonstrāciju. Biju gaidījis kaut ko efektīgāku, bet tāpat skudriņas vēderā dabūju. Filma bija par amerikāņu kalniņiem. It kā sēdi tai vagoniņā un tad traucies. Ja pagriez galvu redzi blakus sēdošos virtuālos tēlus, paskaties uz leju – oi, oi, oi, kāds augstums. Nu viss diezgan naturāli, tik nedaudz labāka varēja būt attēla kvalitāte... Tā lūk pagāja šīs dienas. Rīt Ievas starts 9:15, ceļamies 5:00, ēdam 6:00 un aiziet!!!

_________________
Tādi kā es bija un būs, bet loka šaušana kā Olimpiskais sporta veids paliks!!! lv

Eduards Lapsiņš
Moderators

Male Dzīvoju : Babītes pagasta
Klubs : Amazones
Šauju ar : Visu, kas šauj!
Piereģistrējos : 08.02.08
Postu skaits : 5229

http://www.archery.lv

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Mairita on Ceturtdiena 15 Septembris 2016, 14:18

Tas tiesam bij varens aprakats. Ka parasti lasot pilnigi iejutusies tai visa loma. Izdzivoju katru rindiņu. Jums tiešam liels iekšejais spēks ir . Un apņēmība....
. Turu īkšķus . Lai veicas Ievai !!!

Mairita

Female Dzīvoju : Riga
Klubs : Amazones
Šauju ar : AFLB
Piereģistrējos : 19.02.12
Postu skaits : 196

Atpakaļ uz augšu Go down

Re: Paralimpiāde Rio 2016 (9.-16.09.2016., Rio de Janeiro)

Post  Sponsored content Today at 08:03


Sponsored content


Atpakaļ uz augšu Go down

Lapa 3 no 6 Previous  1, 2, 3, 4, 5, 6  Next

Apskatīt iepiekšējo tematu Apskatīt nākamo tematu Atpakaļ uz augšu


 
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā